Vācijas budžets netiks balsots līdz 2024. gadam
2 min lasīšanai
Vācijas valdība kanclera Olafa Šolca vadībā saskaras ar ievērojamu izaicinājumu, lai pabeigtu 2024. gada federālo budžetu. Nesenais Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmums ir sarežģījis budžeta procesu, kā rezultātā tika atlikta balsošana par budžetu.
Ar šo tiesas spriedumu 60 miljardu eiro pārdale no 2021. gada budžeta, kas sākotnēji tika apstiprināta COVID-19 atvieglojumiem, tika atzīta par spēkā neesošu, jo tā bija paredzēta klimata aizsardzībai un ekonomikas modernizācijai.
Spriedumam ir tālejošas sekas, jo īpaši ietekmējot plānotos ieguldījumus no Klimata un transformācijas fonda un Īpašā enerģijas cenu bremžu fonda. Tā kā šogad no pēdējā fonda jau ir izmaksāti 37 miljardi eiro, valdībai ir rūpīgi jāpārvar šie finanšu ierobežojumi. Tiesas lēmums arī nosaka, ka ārkārtas kredīti nevar tikt uzkrāti nākamajiem gadiem, tādēļ ir nepieciešams katru gadu izsludināt ārkārtas situāciju.
Šī budžeta balsojuma kavēšanās, kas sākotnēji bija paredzēta kārtējā parlamenta sesijā, atspoguļo koalīcijas rūpīgo tiesas sprieduma apsvēršanu. Koalīcija, kurā ietilpst Šolca sociāldemokrāti (SPD), Zaļie un uz uzņēmējdarbību orientēta FDP, ir pakļauta milzīgam spiedienam atrisināt krīzi, jo īpaši tāpēc, ka 2024. gada budžetā ir 17 miljardu eiro (18.3 miljardu dolāru) mazums. Koalīcijas līderi uzsvēruši nepieciešamību pēc ātras, bet rūpīgas budžeta pārskatīšanas, lai nodrošinātu plānošanas drošību un tiesas lēmuma izpildi.
Finanšu ministrs Kristians Lindners šo steidzamību mazina, norādot, ka koalīcijai ir ambiciozi laika grafiki, bet budžeta krīze nav tik smaga, kā tiek uzskatīts. Neskatoties uz to, vienošanās nepanākšanas iespējamās sekas ir nopietnas, tostarp potenciāls koalīcijas sabrukums. Tomēr lielākā daļa novērotāju piekrīt, ka vienošanās panākšana ir visu pušu interesēs.
SPD sagaida, ka līdz Ziemassvētkiem būs vismaz viena budžeta komitejas sēde, kurā tiks izstrādātas budžeta detaļas, un Ministru kabineta lēmums gaidāms pirms svētkiem. Kanclers Šolcs joprojām ir optimistisks par rezolūcijas drīzu panākšanu, lai gan šogad budžetu nevar pabeigt.
Notiek sarunas starp galvenajām politiskajām figūrām, tostarp vicekancleru Robertu Habeku (zaļie) un finanšu ministru Lindneru. Diskusijas risinās ap strīdīgo jautājumu par "parādu bremzi" - noteikumu, kas ierobežo valsts aizņēmumus, kura apturēšanu atbalsta SPD un Zaļie, bet FDP iebilst.
Budžeta aizkavēšanās sekas ir plaši izplatītas, ietekmējot nozīmīgus projektus, piemēram, plānoto Intel mikroshēmu rūpnīcu Magdeburgā. Saksijas-Anhaltes premjerministrs Reiners Haselofs uzsver, cik svarīgi ir saglabāt finansējuma saistības šim lielajam ieguldījumam, uzsverot iespējamo ietekmi uz reģionālo attīstību.
Tikmēr Tīringenes ministrs Bodo Ramelovs pauž bažas par sprieduma ietekmi uz Austrumvāciju, norādot, ka ievērojama daļa strīdīgo līdzekļu bija paredzēti investīcijām reģionā. Viņš kritizē parādu bremzes kā politikas nepareizu soli, iestājoties par sadarbību, lai risinātu Vācijas finanšu problēmas.
Noslēgumā jāsaka, ka Vācijas valdībai ir sarežģīts uzdevums pārstrukturēt savu budžetu, vienlaikus ievērojot konstitucionālās prasības un politiskās saistības. Koalīcijas spēja pārvarēt šos izaicinājumus būs ļoti svarīga, lai saglabātu politisko stabilitāti un sasniegtu ekonomiskos un vides mērķus.
Šis raksts ir tulkots no angļu valodas.
