Polijas un Baltijas valstu vēstnieki mudina turpināt atbalstu Ukrainai

Polija un Baltijas valstis ir atkārtoti apliecinājušas savu stingro apņemšanos atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Nesen publicētajā kopīgajā paziņojumā Frankfurter Allgemeine Zeitung, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas vēstnieki atsaucās uz trīs ievērojamu Vācijas politiķu no austrumu valstīm aicinājumu pastiprināt diplomātiskos centienus, lai atrisinātu notiekošo konfliktu starp Krieviju un Ukrainu.

Vācijas līderi - Saksijas (CDU) prezidents Maikls Krečmers, Brandenburgas (SPD) prezidents Dītmars Vaits un CDU priekšsēdētājs Tīringenē Mario Foigts - mudināja Vācijas valdību ieņemt aktīvāku diplomātisko nostāju. Viņi iestājās par spēcīgākām sarunām ar Krieviju, lai izbeigtu karu. Tomēr vēstnieki uzsvēra, ka šādi centieni nedrīkst notikt uz Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes rēķina.

“Nekas par Ukrainu bez Ukrainas”

Vēstnieki uzsvēra, ka jebkurās miera sarunās ir jārespektē Ukrainas autonomija un lēmumu pieņemšanas vara. Viņi atkārtoja principu: "Nekas par Ukrainu bez Ukrainas." Vēstnieki kritizēja aicinājumus uz pamieru un sarunām, kas varētu beigties ar Ukrainai nelabvēlīgiem kompromisiem, brīdinot, ka šādi priekšlikumi var vājināt valsts pozīcijas un atalgot Krievijas agresiju.

Saskaņā ar kopīgo paziņojumu Krievijas atteikšanās iesaistīties miera sarunās liecina, ka Maskava ārējo diplomātisko spiedienu uzskata par vājuma pazīmēm. Vēstnieki norādīja uz iepriekšējiem konfliktiem Gruzijā un Moldovā, kur Krievijas suverenitātes pārkāpumi nekad netika pilnībā risināti, kā brīdinājumu nepieļaut piekāpšanos, kas varētu vēl vairāk uzmundrināt Maskavu.

Atbalsts Ukrainas NATO un ES centieniem

Papildus tam, ka atkārtoti apstiprināja atbalstu Ukrainas cīņai par neatkarību, vēstnieki uzsvēra savu valstu apņemšanos atbalstīt Ukrainas eiroatlantisko integrāciju. Kopīgajā paziņojumā stingri atbalstīta Ukrainas turpmākā dalība gan NATO, gan Eiropas Savienībā, apsveicot valstī notiekošās reformas, neskatoties uz notiekošo karu.

Paziņojumā arī aicināts turpināt sniegt Ukrainai ekonomisko, militāro un humāno palīdzību, uzsverot, ka Ukrainas aizstāvēšana ir visas Eiropas interesēs. Vēstnieki brīdināja neļaut Krievijai sadalīt Eiropu ietekmes sfērās, velkot paralēles ar tumšajiem Eiropas vēstures periodiem.

Atbilde uz aicinājumiem pēc diplomātijas

Sākotnējā Krečmera, Vudkes un Voigta aicinājums Vācijai uzņemties vadošo lomu konflikta diplomātisku risinājumu meklēšanā. Tomēr vēstnieki iebilda, ka Ukrainas valdība jau ir izrādījusi atvērtību sarunām, norādot uz Ukrainas miera plānu, ar kuru Maskava konsekventi atteikusies iesaistīties. Viņi brīdināja, ka Ukrainai uzspiestās sarunas, nerisinot konflikta galveno cēloni - Krievijas iebrukumu, - būs neefektīvas un potenciāli bīstamas.

Vēstnieki norādīja, ka nekādas sarunas nedrīkst graut Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību. Viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir saukt Krieviju pie atbildības par kara noziegumiem un nodrošināt reparācijas par kara radītajiem postījumiem un ciešanām.

Iebildumi pret aicinājumiem panākt kompromisu ar Krieviju

Baltijas valstu un Polijas diplomātu atbildes reakcija nāk laikā, kad Vācijā pieaug diskusijas par konflikta diplomātiskā atrisinājuma meklēšanu, īpaši pēc štatu vēlēšanām, kurās izvirzījās galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD). Dažas Vācijas politiskās figūras ir aicinājušas pārtraukt militāro atbalstu Ukrainai, liekot domāt, ka Vācijai tā vietā jākoncentrējas uz diplomātiskajiem centieniem. Tas ir izraisījis intensīvas politiskās debates Vācijā par visefektīvāko veidu, kā panākt mieru.

Tomēr Polijas un Baltijas pārstāvji joprojām apņēmīgi uzskata, ka nepārtraukts spiediens uz Krieviju ir būtisks. Viņi apgalvo, ka priekšlaicīgas sarunas vai pamiers tikai dotu Krievijai laiku pārgrupēties un, iespējams, paildzinātu konfliktu. Vēstnieki uzsvēra, ka jebkurai rezolūcijai ir jāatbilst starptautiskajām tiesībām un jānodrošina Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte.

Plašāka Eiropas solidaritāte

Kopīgais paziņojums atspoguļo arī plašāku solidaritāti visā Eiropā ar Ukrainu. Vēstnieki atzīmēja, ka viņu nostājai piekrīt arī citas Eiropas kaimiņvalstis, īpaši Ziemeļvalstis. Viņi aicināja turpināt sankcijas pret Krieviju un pasākumus, lai novērstu šo sankciju apiešanu, kā arī centienus saukt pie atbildības par karu un ar to saistītajām zvērībām vainīgos.

Polija un Baltijas valstis ir bijuši vieni no spēcīgākajiem Ukrainas atbalstītājiem kopš kara sākuma, sniedzot būtisku militāro palīdzību, uzņemot lielu skaitu ukraiņu bēgļu, kā arī iestājoties par Ukrainas pilnīgu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās.

Garš ceļš uz mieru

Vēstnieki noslēdza, atzīstot Ukrainas tautas neparasto noturību. Viņi norādīja, ka Ukrainas pašreizējā cīņa par neatkarību nav tikai valsts izdzīvošanas jautājums, bet arī plašāka cīņa par demokrātiskām vērtībām un starptautisko stabilitāti. Viņi uzsvēra, ka pašas Eiropas interesēs ir turpināt ar pilnu spēku atbalstīt Ukrainu, lai pretotos Krievijas impēriskajām ambīcijām.

Kopīgais paziņojums uzsver dziļās šķelšanās Eiropā jautājumā par to, kā risināt karu Ukrainā, un daži atbalsta tūlītējus diplomātiskus risinājumus, bet citi uzstāj uz nepārtrauktu militāru un ekonomisku spiedienu uz Krieviju, līdz karš tiks izšķirīgi izbeigts par labu Ukrainai. Debatēm saasinoties, Polija un Baltijas valstis savā vēstījumā skaidri norāda: jebkuram mieram ir jābūt taisnīgam, noturīgam un jāatbalsta Ukrainas suverenitāte.