Vācijā un eirozonā joprojām pastāv inflācija un ekonomiskās problēmas

Vācija un plašāka eirozona saskaras ar jauniem izaicinājumiem, jo ​​inflācijas līmenis negaidīti pieaug, bet Vācijas ekonomika joprojām ir stagnācijas stāvoklī. Jaunākie ekonomikas dati iezīmē satraucošu ainu, pieaugot patēriņa cenām un brūkot ekonomikas izaugsmei, radot bažas par reģiona ekonomisko stabilitāti.

Pieaug inflācija Vācijā

2024. gada jūlijā Vācijā bija vērojams negaidīts inflācijas kāpums, patēriņa cenām palielinoties par 2.3%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Šis nelielais inflācijas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša 2.2% pārsteidza daudzus ekonomistus, kuri bija paredzējuši stabilizāciju 2.2% līmenī. Kāpumu galvenokārt noteica izmaksu pieaugums pakalpojumu sektorā, kur cenas pieauga par 3.9%, galvenokārt tāpēc, ka pieaugošās darbaspēka izmaksas tika pārnestas uz patērētājiem.

Neskatoties uz kopējo cenu kāpumu, enerģijas izmaksas samazinājās par 1.7%, sniedzot nelielu atvieglojumu mājsaimniecībām. Tomēr pārtikas cenas turpināja kāpt, palielinoties par 1.3% salīdzinājumā ar 2023. gada jūliju. Pamatinflācija, kas neietver nestabilas preces, piemēram, pārtiku un enerģiju, joprojām bija augsta (2.9%), kas liecina par pastāvīgu inflācijas spiedienu.

Šī attīstība uzsver pastāvīgās problēmas inflācijas ierobežošanā Vācijā, kur inflācijas līmenis joprojām pārsniedz Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto 2% mērķi. Augstas pamatinflācijas saglabāšanās liecina, ka inflācijas spiediens pārskatāmā nākotnē varētu radīt bažas.

Eirozonas inflācija un ECB izaicinājumi

Inflācijas tendence neaprobežojas tikai ar Vāciju. Eirozona kopumā piedzīvoja līdzīgu inflācijas pieaugumu, jūlijā sasniedzot 2.6% salīdzinājumā ar 2.5% jūnijā. Šis pieaugums bija arī negaidīts, jo ekonomisti bija prognozējuši stabilitāti jūnija līmenī. Pamatinflācija eirozonā saglabājās stabila 2.9% līmenī, atspoguļojot situāciju Vācijā.

Visā eirozonā pakalpojumu cenas pieauga par 4.0%, bet enerģijas cenas nedaudz pieauga par 1.3%, pēc gandrīz nemainīga kāpuma par 0.2% jūnijā. Arī pārtikas, alkohola un tabakas cenas pieauga par 2.3%, nedaudz mazāk nekā jūnijā - 2.4%.

Mēģinot līdzsvarot savu monetāro politiku, ECB tagad saskaras ar sarežģītu situāciju. Inflācijas mērķis 2% apmērā joprojām ir nenotverams, un inflācijas saglabāšanās augstākā līmenī sarežģī lēmumu pieņemšanu par procentu likmēm. Pēc likmju samazināšanas apturēšanas jūlijā ECB ir pakļauta spiedienam pārskatīt savu pieeju gaidāmajā septembra sanāksmē. Lai gan daži eksperti iestājas par piesardzīgu likmju samazināšanu, citi uzskata, ka ilgstoša inflācija prasa nepārtrauktu piesardzību un, iespējams, turpmākus ierobežojošus pasākumus.

Vācijas ekonomikas stagnācija

Kamēr inflācija aug, Vācijas ekonomiskā izaugsme ir apstājusies. 0.1. gada otrajā ceturksnī ekonomika saruka par 2024%, turpinot satraucošo ekonomikas nepietiekamības tendenci. Šis kritums krasi kontrastē ar ekonomikas izaugsmi citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Spānijā, uzsverot Vācijas kā eirozonas atpalicējas statusu.

Šo stagnāciju veicina vairāki faktori. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir vājš, un mājsaimniecību izdevumi joprojām ir zemāki par pirmspandēmijas līmeni. Uzņēmumi vilcinās investēt, jo investīciju līmenis joprojām ir zemāks par 2019. gada rādītājiem pastāvīgās neskaidrības un augsto enerģijas, darbaspēka un kapitāla izmaksu dēļ. Ražošanas nozarē, kas savulaik bija Vācijas ekonomikas mugurkauls, ir strauji samazinājies pasūtījumu apjoms, jo īpaši no iekšzemes tirgiem, kur pieprasījums sasniedzis zemāko punktu kopš 2010. gada. Starptautiski situācija nav labāka, jo globālās tirdzniecības spriedze un deglobalizācijas tendences izraisa eksporta pasūtījumu kritums.

Izredzes uz ātru atveseļošanos šķiet drūmas. Vācijas augstās izmaksas, novecojusi infrastruktūra un birokrātiskais slogs turpina kavēt ekonomikas izaugsmi. Valdības pasākumi, piemēram, Izaugsmes iespēju likums, līdz šim nav bijuši pietiekami, lai risinātu dziļi iesakņojušās strukturālās problēmas, ar kurām saskaras ekonomika. Turklāt politiskās cīņas valdošajā koalīcijā ir palielinājušas biznesa nenoteiktību, liekot dažiem uzņēmumiem apsvērt iespēju pārcelt savu darbību uz ārvalstīm.

Plašāka ekonomiskā ietekme

Vācijas ekonomiskās problēmas būtiski satrauc eirozonu, ņemot vērā tās kā reģiona lielākās ekonomikas lomu. Pastāvīgajai stagnācijai var būt viļņojoša ietekme visā Eiropā, īpaši, ja Vācijas situācija pasliktināsies. Augošās inflācijas un ekonomikas stagnācijas kombinācija, ko bieži dēvē par stagflāciju, rada īpaši izaicinošu vidi politikas veidotājiem, jo ​​tradicionālie instrumenti inflācijas vai lejupslīdes apkarošanai var nebūt efektīvi, ja abi notiek vienlaikus.

ECB gatavojoties nākamajai politikas sanāksmei, pieņemtajiem lēmumiem būs izšķiroša nozīme gan Vācijas, gan eirozonas ekonomiskās nākotnes veidošanā. Ceļš uz priekšu ir pilns ar nenoteiktību, un ekonomiskās cīņas, ar kurām saskaras Vācija, kalpo kā spilgts atgādinājums par izaicinājumiem, kas sagaida Eiropu kopumā.