Viltus bumbu draudi lidojumos: trauksmju nedēļa Eiropā

Piecas dienas novembra sākumā viltus bumbu draudi lidojumos satricināja Eiropas gaisa satiksmi. No 2. līdz 6. novembrim draudus saņēma desmitiem pasažieru lidmašīnu, vairākas tika novirzītas uz citām lidostām vai tās pavadīja iznīcinātāji, un dažas lidostas uz īsu brīdi pārtrauca darbību. Visas lidmašīnas droši nolaidās, un nevienā gadījumā pārbaudēs netika atrastas sprāgstvielas.

Draudi skāra gan zemo cenu aviokompānijas, gan nacionālās aviokompānijas maršrutos uz Bulgāriju, Itāliju, Poliju, Čehiju un Franciju un no tām. Izmeklēšana notiek vairākās valstīs, taču līdz šim neviena iestāde nav nosaukusi, kas sūtīja šos ziņojumus un kāpēc. Vācijā dzīvojošajiem ceļotājiem galvenie jautājumi ir, cik reālas ir briesmas, kas notiek lidmašīnā, kad tiek saņemti draudi, un kādas tiesības ir pasažieriem.

Kā risinājās viltus bumbu draudi lidojumos

Sērija sākās pirmdien, 2. novembrī, kad Wizz Air reiss no Londonas uz Sofiju pēc lidojuma laikā saņemtiem draudiem veica neplānotu nosēšanos Budapeštā. Otrdien, kā ziņoja Vācijas ziņu aģentūra dpa, LOT reiss no Londonas ar 181 cilvēku uz klāja tika nosūtīts uz mazāko Varšavas lidostu Modlinu, kas uz laiku tika slēgta, kamēr speciālisti pārbaudīja lidmašīnu. Tajā pašā dienā tika pārmeklēti arī reisi uz Sofiju un Romu. Eiropas gaisa satiksmes aģentūra Eurocontrol otrdien saskaitīja septiņus apdraudētus reisus.

Ceturtdiena, 5. novembris, bija kulminācija ar draudiem pret 14 reisiem. Associated Press ziņoja, ka Aer Lingus reiss no Dublinas uz Romu tika novirzīts uz Francijas militāro aviobāzi Évreux pēc tam, kad Francijas premjerministra birojs bija devis rīkojumu kara lidmašīnām to pārtvert, un ka Finnair lidmašīnu, kas lidoja uz Romu, eskortēja Itālijas gaisa spēku iznīcinātāji. Arī trīs Ryanair reisi, kas devās uz Sofiju, saņēma militāru eskortu. Piektdien, 6. novembrī, vilnis turpinājās: Ungārija trīs reizes pacēla gaisā iznīcinātājus, lai eskortētu pasažieru lidmašīnas, Wizz Air reiss no Prāgas uz Romu tika novirzīts uz Venēciju, Prāgas lidosta ziņoja par draudiem pret deviņiem reisiem, un Francija reģistrēja četrus draudus pret lidmašīnām virs savas teritorijas, un visas tās droši nolaidās Parīzes Orly lidostā. Tajā pašā dienā pa e-pastu sūtīti bumbu draudi piespieda Īrijas raidorganizāciju RTÉ evakuēt darbiniekus, un draudus saņēma arī Bulgārijas televīzija Nova TV un Lielbritānijas raidorganizācija Sky.

Sprāgstvielas nav atrastas, sūtītājs nav pierādīts

Visas trauksmes izrādījās viltus. Lielbritānijas transporta ministre Heidija Aleksandere (Heidi Alexander) tās nosauca par ļaunprātīgiem viltus draudiem, un Eurocontrol uzsvēra, ka traucējumi tīklam kopumā bija nelieli: 14 apdraudētie reisi ceturtdien veidoja tikai aptuveni 0,05 procentus no tās dienas satiksmes. Kopumā dpa nedēļas laikā saskaitīja vairāk nekā 30 trauksmes.

Kas stāv aiz viltus bumbu draudiem lidojumos, joprojām nav skaidrs. ES transporta komisārs Apostols Cicikosts (Apostolos Tzitzikostas) sacīja, ka ir "pārāk agri izdarīt secinājumus par to, vai ziņotie incidenti ir saistīti", un ka valstu izmeklēšana turpinās. Daži raidorganizācijām sūtītie e-pasti bija parakstīti ar vārdu "Mikhail Andropov", kas, iespējams, nav reāla persona. Amatpersonas aģentūrai AP sacīja, ka uz Romu sūtītie draudi nākuši no grupas, kas sevi dēvē par antifeministisku, taču nav skaidrs, vai tas pats sūtītājs ir atbildīgs arī par pārējiem. Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress (José Manuel Albares) kampaņu nosauca par hibrīdagresiju, nenosaucot nevienu valsti. Drošības eksperts Pēters R. Neimanis (Peter R. Neumann) aģentūrai dpa sacīja, ka shēma izskatās pēc koordinētas traucēšanas operācijas, taču līdz šim nav ticamu pierādījumu par Krievijas iesaisti, lai gan par šādu saikni ir izskanējuši minējumi.

Eiropas Komisija ir aktivizējusi pārrobežu mehānismu informācijas apmaiņai par aviācijas drošību, kurā piedalās Ķelnē bāzētā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra EASA. Pēc sarunām ar Eurocontrol un EASA Cicikosts sacīja, ka drošības eksperti nedēļā, kas sākas 9. novembrī, tiksies Briselē, lai apspriestu turpmākus pasākumus.

Ko draudi nozīmēja Vācijai

Vācija nebija viļņa centrā, taču Vācijas gaisa satiksmes vadība tajā bija iesaistīta. Pēc dpa ziņām, vismaz četri no piektdien apdraudētajiem reisiem šķērsoja Vācijas gaisa telpu, un Deutsche Flugsicherung (DFS), Vācijas aeronavigācijas dienests, nodeva brīdinājumus apkalpēm un kaimiņvalstu vadības centriem. DFS norādīja, ka šāda veida draudi paši par sevi nav nekas neparasts, taču tik lielu to sakopojumu tā neatceras.

Vācija jau iepriekš ir piedzīvojusi mazākus viļņus. 2023. gadā draudi Hamburgas lidostai bija daļa no viltus trauksmju sērijas visā valstī. Aģentūras dpa citētie eksperti arī brīdina, ka, kamēr pašreizējais vilnis piesaista uzmanību, savus draudus var pievienot atdarinātāji, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc iestādes nopietni izturas pret katru ziņojumu, pat ja tas šķiet neticams.

Kas notiek lidmašīnā pēc trauksmēm par viltus bumbu draudiem lidojumos

Aviokompānijas un lidostas informē drošības iestādes, tiklīdz tiek saņemti draudi, un izveido krīzes komandas. Ja lidmašīna jau ir gaisā, kapteinis lemj, vai turpināt lidojumu, mainīt kursu vai nolaisties, norāda Vācijas pilotu arodbiedrība Vereinigung Cockpit, lai gan valstis var ierobežot nosēšanos vai sūtīt pārtvērējiznīcinātājus. Parasti apkalpe, saskaņojot rīcību ar gaisa satiksmes vadību, dodas uz tuvāko piemēroto lidostu. Pasākumi lidmašīnā var ietvert Wi-Fi un uzlādes ligzdu izslēgšanu un, ja apstākļi atļauj, spiediena starpības samazināšanu starp salonu un ārējo gaisu, lai ierobežotu iespējama sprādziena ietekmi.

Pēc nosēšanās lidmašīnu novieto atsevišķā stāvvietā, kur gaida ugunsdzēsēji, policija un sprāgstvielu speciālisti. Pasažieri izkāpj pēc apkalpes norādījumiem, pirms eksperti pārmeklē lidmašīnu. Vai un kad pasažieriem paziņo iemeslu, ir atkarīgs no situācijas, jo pirmajā vietā ir procedūras droša norise. Šādas operācijas ir dārgas: Koventri Universitātes aviācijas drošības eksperts Filips Baums (Philip Baum) aģentūrai AP lēsa, ka katrs šāds traucējums aviokompānijai var izmaksāt līdz 250 000 ASV dolāru.

Ko tas nozīmē ceļotājiem Vācijā

Risks konkrētam lidojumam joprojām ir ārkārtīgi zems, un reakcija liecina, ka sistēma darbojas, kā paredzēts: apkalpes ātri maina kursu, lidmašīnas tiek pārmeklētas, un neviens nav cietis. Ja jūsu lidojums tiek skarts, ievērojiet apkalpes norādījumus un rēķinieties ar ilgu kavēšanos, kamēr lidmašīna tiek pārmeklēta.

Attiecībā uz kompensāciju ziņas ir mazāk iepriecinošas. Kā norāda pasažieru tiesību portāls Flightright, ko citē dpa, bumbas draudi tiek uzskatīti par ārkārtas apstākļiem, tāpēc aviokompānijām nav jāmaksā ES pasažieru tiesību noteikumos paredzētā fiksētā kompensācija. Tomēr tām jūs pēc iespējas ātrāk jānogādā galamērķī, vajadzības gadījumā rezervējot citas aviokompānijas lidojumu vai autobusu, vilcienu vai taksometru. Saglabājiet iekāpšanas kartes un čekus, ja vēlāk vajadzētu pieprasīt izdevumu atlīdzināšanu. Par citām izmaiņām, kas skar lidojumus no Vācijas, lasiet mūsu rakstu par aviopasažieru nodokļa samazināšanu.