Sākums » Debates par Bürgergeld saasinās par nelegālo darbu

Debates par Bürgergeld saasinās par nelegālo darbu

by WeLiveInDE
0 komentāri

Vācijas atjauninātās sociālās labklājības sistēmas Bürgergeld ieviešana ir izraisījusi asas diskusijas par tās ietekmi uz darba tirgu un iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu nelegāla darba rezultātā. Sākotnēji valdošā koalīcija tika pasludināta par nozīmīgu reformu, Bürgergeld ātri kļuva par strīdīgu jautājumu, kritiķi apgalvojot, ka tas attur no nodarbinātības un veicina atkarību no labklājības.

Pieaug bažas par nelegālu darbu

Jaunākie ziņojumi liecina par satraucošu tendenci: ievērojama daļa Bürgergeld saņēmēju, iespējams, papildina savus ienākumus ar nelegālu darbu. Sākotnējās aplēses liecina, ka līdz viena trešdaļa darba spējīgo saņēmēju ir iesaistījušies nedeklarētā darbā. Tomēr jaunākie skaitļi liecina, ka šis skaitlis varētu būt tuvāk 10 procentiem jeb aptuveni 400,000 500,000 līdz XNUMX XNUMX cilvēku. Neraugoties uz zemākām aplēsēm, šis jautājums joprojām satrauc politikas veidotājus.

Ekonomists, profesors Frīdrihs Šneiders, biežs šīs tēmas komentētājs, atzīmē, ka plašāka nelegālā darba problēma sniedzas daudz tālāk par labklājības saņēmējiem. Viņš lēš, ka visā Vācijā ar ēnu ekonomiku nodarbojas no 12 līdz 15 miljoniem cilvēku. Tas ir nopietns izaicinājums, jo grauj labklājības sistēmas integritāti un rada papildu spriedzi valsts finansēm.

Ekonomiskās un sociālās sekas

Bürgergeld ekonomiskā ietekme un ar to saistītās problēmas ir būtiskas. Tībingenes Lietišķo ekonomisko pētījumu institūta ziņojumā prognozēts, ka ēnu ekonomikas kopējā vērtība Vācijā 481. gadā varētu sasniegt 2024 miljardu eiro, kas ir par 38 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados. Šis pieaugums daļēji ir saistīts ar Bürgergeld maksājumu pieaugumu, kas, pēc dažu ekspertu domām, var mazināt motivāciju personām ar zemiem ienākumiem meklēt regulāru darbu.

Turklāt sagaidāms, ka ēnu ekonomika 11.3. gadā veidos aptuveni 2024 procentus no Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis skaitlis liecina par to, cik lielā mērā nedeklarēts darbs ir iekļāvies atsevišķās nozarēs, jo īpaši būvniecībā, tirdzniecībā un sadzīves pakalpojumos. Notiekošās debates ir vērstas uz to, vai Bürgergeld veicina šo problēmu, radot apstākļus, kas mudina saņēmējus meklēt papildu, neuzrādītus ienākumus.

Politiskās un likumdošanas reakcijas

Pieaugošā Bürgergeld pārbaude ir izraisījusi aicinājumus veikt reformas. Brīvo demokrātu partijas (FDP) Saeimas frakcijas vadītājs Kristians Dīrs izteicies, ka maksājumi pašlaik ir pārāk lieli un tos vajadzētu samazināt. Viņš apgalvo, ka sākotnējos aprēķinos inflācija bija pārvērtēta, izraisot pārmērīgus maksājumus, kas attur no darba. Dürr ierosina samazināt maksājumus par 14 eiro līdz 20 eiro mēnesī, kas valdībai varētu ietaupīt līdz 850 miljoniem eiro gadā un, iespējams, palielināt saņēmēju motivāciju atrast darbu.

Šis priekšlikums ir saskāries ar Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) un zaļo pretestību, kas uzskata, ka Bürgergeld ir nepieciešams atbalsts neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tomēr pat šajās partijās arvien vairāk tiek atzīts, ka sistēmai ir nepieciešama korekcija. SPD līderis Larss Klingbeils ir atzinis sabiedrības bažas, atzīstot, ka daudzi pilsoņi uzskata, ka daļas Bürgergeld ir netaisnīgas. Šī atzīšana atspoguļo plašākas bažas koalīcijā par Bürgergeld potenciālu padziļināt sabiedrības šķelšanos, nevis tās pārvarēt.

Ierosinātās reformas un nākotnes perspektīvas

Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, valdība jau ir ieviesusi dažas izmaiņas Bürgergeld sistēmā. Kopš 2024. gada aprīļa darba centriem ir tiesības pilnībā apturēt maksājumus līdz diviem mēnešiem, ja saņēmēji bez pamatota iemesla atsakās no saprātīgiem darba piedāvājumiem. Tā ir būtiska pāreja no sākotnēji paredzētās saudzīgākās pieejas, kas tika kritizēta par dažu saņēmēju pašapmierinātības veicināšanu.

Ir gaidāmas turpmākas reformas. Valdība apsver iespēju palielināt sodus tiem, kuri bez attaisnojuma atsakās no darba piedāvājumiem, apmācību programmām vai reintegrācijas pasākumiem. Turklāt, iespējams, tiks stingrāki ierobežojumi attiecībā uz aktīviem, ko Bürgergeld saņēmēji var paturēt. Koalīcija arī paudusi gatavību vērsties pret labklājības un nedeklarētā darba apvienošanu, plānojot uz trim mēnešiem samazināt pabalstus par 30 procentiem tiem, kas pieķerti nelikumīgās darbībās.

Bürgergeld, kas kādreiz tika reklamēts kā revolucionāra reforma, tagad ir sarežģītu un strīdīgu debašu centrā. Lai gan tā tika izstrādāta, lai nodrošinātu drošības tīklu bezdarbniekiem un tiem, kam tā nepieciešama, tā īstenošana ir atklājusi ievērojamus trūkumus, kas izraisījuši plašu kritiku. Valdībai risinot šos jautājumus, Bürgergeld nākotne joprojām ir neskaidra, un, iespējams, notiks turpmākas izmaiņas, jo politikas veidotāji cenšas līdzsvarot sociālo atbalstu ar ekonomiskiem stimuliem.

Jūs varat arī patīk

WeLiveIn.de ir jūsu avots, lai paliktu informēts un savienots Vācijā. Mūsu platforma piedāvā jaunākās ziņas, visaptverošus sludinājumus un interaktīvu starptautisku forumu. Detalizēts un pastāvīgi atjaunināts “Kā uz Vāciju” ceļvedis ir nenovērtējams resurss emigrantiem, kas ir jauni valstī. Mūsu mērķis ir padarīt jūsu uzturēšanos Vācijā labāk informētu un savienotāku.

© WeLiveIn.de – emigrantu kopiena Vācijā – kopš 2024. gada, visas tiesības aizsargātas. Uztur un pārvalda Cryon UG (haftungsbeschränkt).