Veidels aizstāv AfD nostāju vēstulē Lepēnai pretrunu laikā
2 min lasīšanai
Partijas Alternatīva Vācijai (AfD) līdere Alise Veidela nonākusi politiskās vētras centrā pēc vairākiem notikumiem, kas raisījuši uzacis visā Eiropā. Cenšoties noskaidrot savas partijas nostāju, īpaši strīdīgajā jautājumā par “remigrāciju”, Veidela sazinājās ar Francijas Nacionālā rallija priekšnieci Marinu Lepēnu. Šis solis noticis pēc nemierīga perioda, ko iezīmēja slepena pulcēšanās Potsdamā, kas kopš tā laika ir metusi ilgu ēnu uz AfD attiecībām ar tās sabiedrotajiem Eiropā.
Potsdamas pulcēšanās: spriedzes avots
Potsdamas sanāksme, kas notika 2023. gada novembrī, ir kļuvusi par diskusiju centrālo punktu. Sākotnēji ziņoja izmeklēšanas tīkls Correctiv, tiek ziņots, ka sanāksmē piedalījās AfD politiķi, konservatīvās Vērtību savienības biedri, labējie ekstrēmisti un biznesa pārstāvji. Viņi, iespējams, apsprieda miljoniem cilvēku ar imigrācijas izcelsmi izraidīšanu no Vācijas, plānu, ko “remigrācijas” aizsegā prezentēja Martins Selners, ievērojama Austrijas galēji labējās identiskās kustības personība.
Reaģējot uz šīm atklāsmēm, Lepēna distancējās no AfD, pat piedraudot ar Eiropas Parlamenta apvienoto frakciju Identitāte un demokrātija, kas apvieno abas partijas. Šī plaisa uzsver dziļās šķelšanās Eiropas labējo frakciju starpā, Lepēnai cenšoties saglabāt skaidru atdalīšanas līniju no ekstrēmākajiem elementiem, kas tika pārstāvēti Potsdamas sanāksmē.
Veidela aizsardzība un “remigrācijas” debates
Savā vēstulē Lepēnai Veidela nosodīja ziņojumus par Potsdamas sanāksmi kā "melus" un "manipulācijas", apsūdzot medijus notikuma dramatizācijā, lai vājinātu AfD pirms gaidāmajām vēlēšanām. Viņa uzstāja, ka termins "remigrācija" attiecas tikai uz spēkā esošo Vācijas likumu izpildi, un kritizēja sanāksmes attēlojumu kā slepenu operāciju, kuras mērķis ir izstrādāt masveida izraidīšanas plānu.
Neraugoties uz Veidela mēģinājumiem precizēt, viņas atteikšanās distancēt AfD no termina “remigrācija” runā daudz. Šī nostāja atspoguļo AfD migrācijas politikas būtību, solot ārzemnieku atgriešanos savās mītnes zemēs, un šī nostāja ir izraisījusi plašu kritiku un protestus visā Vācijā. Strīdi ir radījuši AfD ievērojamu spiedienu, un daudzi aicina skaidrāk noraidīt politiku, kas atgādina tumšākos vēstures periodus.
Kritums un nākotnes attiecības
Veidela un Lepēnas apmaiņa izceļ Eiropas labējo partiju notiekošo cīņu, lai līdzsvarotu nacionālistiskās dienaskārtības ar Eiropas Savienības politisko realitāti. Lepēnas prasība Veidelam noraidīt “remigrācijas” jēdzienu un tai sekojošais atteikums pasvītro ideoloģisko plaisu, kas draud sadrumstalot jau tā vājo aliansi Identitātes un demokrātijas frakcijā.
Eiropai cīnoties ar migrācijas, drošības un nacionālās identitātes izaicinājumiem, nesaskaņas starp AfD un Nacionālo mītiņu kalpo kā mikrokosmoss plašākām debatēm, kas veido kontinenta politisko ainavu. Konkrētā strīda iznākums var būtiski ietekmēt Eiropas populistisko un labējo kustību turpmāko virzību, nosakot, vai tās var pārstāvēt vienotu fronti vai pakļauties iekšējām šķelšanās.
Šis raksts ir tulkots no angļu valodas.
