Berlīnes Kreisās partijas balsojums: 160 000 dzīvokļu

Berlīnes Kreisā partija (Die Linke) sestdien, 31. oktobrī, federālās zemes partijas kongresā lems, vai sākt oficiālas koalīcijas sarunas ar SPD un zaļajiem. Ja Berlīnes Kreisā partija teiks "jā", galvaspilsēta varētu iegūt pirmo Kreisās partijas mēri Elifu Eralpu un valdību, kas vēlas aptuveni 160 000 īrētu dzīvokļu no lielajiem korporatīvajiem izīrētājiem nodot sabiedriskā īpašumā. Federālā valdība gatavo likumu, kam jāpadara šis plāns ārkārtīgi dārgs, bet koalīcija vienlaikus saskaras ar spiedienu antisemītisma jautājumā.

Kāpēc Berlīnes Kreisās partijas balsojums ir svarīgs

Kreisā partija 20. septembrī uzvarēja Berlīnes zemes vēlēšanās ar 25,7 procentiem balsu. CDU ieņēma otro vietu ar 18,8 procentiem, tai sekoja AfD ar 16,3 procentiem, zaļie ar 14,3 procentiem un SPD ar 12,1 procentu, kas ir tās sliktākais rezultāts pilsētas vēsturē. Aizejošā CDU un SPD koalīcija zaudēja vairākumu, un pēc izpētes sarunām trīs centriski kreisās partijas vienojās par kopīgu dokumentu. SPD un zaļie jau ir atbalstījuši koalīcijas sarunu sākšanu.

Eralpa, kas vada Berlīnes Kreisās partijas frakciju zemes parlamentā, sagaida, ka kongress ar lielu balsu vairākumu atbalstīs sarunas. "Pēc mana vērtējuma partija ar lielu vairākumu nolems sākt koalīcijas sarunas," viņa sacīja laikrakstam Berliner Morgenpost, kā ziņoja aģentūra dpa. Viņa teica, ka sagaida kritiku kongresā un uzskata to par leģitīmu, piebilstot, ka partijai nācās pieņemt sāpīgus kompromisus, jo tā ieguva 25,7 procentus, nevis absolūto vairākumu. Saskaņā ar ziņu aģentūras AFP sniegto informāciju Eralpa ir 45 gadus veca juriste, turku imigrantu meita, un viņa varētu kļūt par pirmo Kreisās partijas pārvaldošo Berlīnes mēri (Regierende Bürgermeisterin).

Galīgais koalīcijas līgums vēl būtu jāapstiprina visām trim partijām. Saskaņā ar dpa ziņām Berlīnes SPD vadība ir ierosinājusi biedru aptauju, Kreisā partija plāno saistošu biedru balsojumu, bet zaļie vēlas digitālu biedru viedokļu aptauju, pēc kuras lēmumu pieņems delegātu sapulce.

Plāns socializēt 160 000 dzīvokļu

Mājokļi ir projekta centrā. Izpētes sarunu dokuments paredz lielo privāto mājokļu uzņēmumu dzīvokļus nodot sabiedriskā īpašumā; vāciski šo procesu sauc par Vergesellschaftung (socializācija). Lielākā daļa mediju, tostarp The Local, raksta, ka plāns attiecas uz uzņēmumiem, kuriem Berlīnē pieder vairāk nekā 10 000 dzīvokļu. Aģentūra dpa slieksni apraksta nedaudz citādi: plāns skartu uzņēmumus, kuriem pilsētā ir 10 000 un vairāk dzīvokļu, taču tie varētu paturēt bāzes fondu 10 000 dzīvokļu apmērā. Kopumā tiktu nodoti aptuveni 160 000 piecu uzņēmumu dzīvokļu. Saskaņā ar dpa ziņām lielākais no tiem ir Vonovia, kam Berlīnē pieder aptuveni 130 000 dzīvokļu, savukārt mājokļu kooperatīvi, sabiedriskā labuma izīrētāji un kopš 2021. gada uzbūvētie dzīvokļi tiktu izslēgti.

Kompensācija uzņēmumiem tiktu ierobežota līdz 16 miljardiem eiro, un vairāki mediji norāda, ka tā, visticamāk, būtu zem tirgus vērtības. Saskaņā ar dpa ziņām nauda tiktu aizņemta un atmaksāta no īres maksām, bet likumprojekts jāiesniedz 2028. gada vidū, un tas stātos spēkā gadu pēc pieņemšanas, tāpēc The Local sagaida, ka pārmaiņas stāsies spēkā ne agrāk kā 2029. gadā. Partijas arī plāno ierobežot īres maksas kāpumu valsts mājokļu uzņēmumos līdz 2 procentiem gadā un līdz 2031. gadam izsniegt 100 000 būvatļauju.

Plāns balstītos uz Pamatlikuma (Grundgesetz) 15. pantu, kas ļauj zemi un īpašumu pret kompensāciju nodot sabiedriskā īpašumā. Atšķirībā no atsavināšanas saskaņā ar 14. pantu tas nekad nav piemērots, tāpēc nav tiesu prakses par tā robežām. Pirms pieciem gadiem berlīnieši referendumā nobalsoja par lielo mājokļu uzņēmumu socializāciju, un saskaņā ar dpa ziņām mājokļu nozare jau ir paziņojusi par tiesvedībām.

Dobrinta pretplāns un Merca solījums

Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints (CSU) 25. oktobrī iepazīstināja ar Investitionsschutzgesetz (investīciju aizsardzības likuma) pamatnostādnēm, par kurām pirmais ziņoja laikraksts Bild. Saskaņā ar plānu federālajai zemei būtu jāpierāda, ka socializācija ir absolūti nepieciešama un ka visas alternatīvas, piemēram, finansējums vai jaunu mājokļu būvniecība, ir izsmeltas. Kompensācijai būtu jāatbilst pilnai tirgus vērtībai, ko nosaka ekspertu novērtējums, un tā būtu jāizmaksā nekavējoties skaidrā naudā. Dobrints laikrakstam Bild sacīja, ka "patvaļīgs kreiso socializācijas fetišs" nav savienojams ar Pamatlikumu.

Eralpa ZDF raidījumā Morgenmagazin sacīja, ka plāns ir antikonstitucionāls, jo federālais likums nevar bloķēt to, ko atļauj Pamatlikums, un priekšlikums ir vērsts pret īrniekiem, ziņoja juridisko ziņu vietne beck-aktuell. Kreisās partijas federālais līdzpriekšsēdētājs Luidži Pantisano prognozēja, ka plāns neizturēs Federālās konstitucionālās tiesas pārbaudi. Šaubas pauda arī valdošās koalīcijas pārstāvji: SPD īres tiesību runasvīrs Hakans Demirs un zaļo līdere Franciska Brantnere apšaubīja, vai parasts federālais likums var ierobežot 15. pantu. Federālās tieslietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka vispārējs aizliegums būtu antikonstitucionāls, taču norādīja, ka Dobrinta pamatnostādnes nosaka nosacījumus, nevis aizliegumu, ziņoja beck-aktuell.

Kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) vairākkārt solījis apturēt Berlīnes plānu un aicinājis SPD, savu partneri federālajā koalīcijā, mainīt kursu. SPD ir sašķelta: federālā līmenī šā gada sākumā tā atbalstīja investīciju aizsardzības likuma ideju, bet Berlīnes SPD ir apņēmusies atbalstīt socializāciju. The Local norāda, ka CDU, CSU un SPD Bundestāgā ir vairākums tikai 12 vietu apmērā, tāpēc sauja dumpinieku varētu likumprojektu bloķēt.

Strīds par antisemītismu

Sarunas aizēno arī apsūdzības, ka daļa Berlīnes Kreisās partijas pieļauj antisemītismu; šis jautājums, visticamāk, atkal tiks aktualizēts 31. oktobra kongresā. SPD, zaļie un Kreisā partija parakstīja kopīgu deklarāciju pret antisemītismu, kas apliecina Izraēlas tiesības pastāvēt un sola plašākas policijas pilnvaras ebreju dzīves aizsardzībai. Saskaņā ar AFP ziņām daži Kreisās partijas biedri deklarāciju uzskata par partijas propalestīniskās nostājas nodevību.

Eralpa ir norobežojusies no Vanesas Emdes, Kreisās partijas zemes parlamenta deputātes, kuru apsūdz Izraēlas tiesību pastāvēt apšaubīšanā. "Visiem Kreisās partijas biedriem jāievēro mūsu partijas lēmumi. Viņa to nedarīja," sacīja Eralpa, kā ziņoja dpa, piebilstot, ka kopīga darba pamata vairs nav. AFP arī ziņoja, ka saskaņā ar policijas arodbiedrības GdP sniegto informāciju vairāk nekā 70 policistu lūguši pārcelt viņus uz citām federālajām zemēm, lai nebūtu jākalpo Kreisās partijas mēra vadībā.

Ko Berlīnes Kreisās partijas plāns tagad nozīmē īrniekiem

Pagaidām Berlīnes Kreisās partijas lēmums 31. oktobrī neko nemainīs tiem, kas Berlīnē īrē mājokli. Jūsu īres līgums, izīrētājs un īres maksa paliek tādi paši, un spēkā esošā federālā īrnieku aizsardzība turpina darboties. Pat ja koalīcija tiks izveidota, socializācijas likums netiktu iesniegts agrāk par 2028. gada vidu, un tiesvedības ir gandrīz neizbēgamas. Ja īrējat no Vonovia vai cita liela uzņēmuma, nav vajadzības reaģēt uz baumām vai šo debašu dēļ parakstīt kaut ko jaunu.

Vai socializācija padarītu dzīvokļus lētākus, ir strīdīgi. Vonovia lēš, ka pašreizējā vidējā neto īres maksa skartajos dzīvokļos ir 8,26 eiro par kvadrātmetru, ziņoja dpa, savukārt DIW ekonomists Konstantīns Holodiļins aprēķināja, ka izmaksu segšanai bez subsīdijām būtu nepieciešami aptuveni 9,78 eiro. Ierosinātais 2 procentu griests valsts uzņēmumos būtu piemērojams tikai tad, ja koalīcija tiks izveidota un to ieviesīs. Īrnieki, kuri meklē padomu par savām pašreizējām tiesībām, var vērsties vietējā īrnieku biedrībā (Mieterverein) un izlasīt mūsu pārskatu par īrnieku tiesībām un pienākumiem. Par spiedienu, kas slēpjas aiz šīm debatēm, stāsta mūsu ziņojums par augošām īres maksām un sarūkošu piedāvājumu.