VW darba vietu samazināšana: vēl 12 000 līdz 2030. gadam

Volkswagen līdz 2030. gadam plāno savā galvenajā zīmolā VW likvidēt vēl 12 000 darba vietu, papildus vairāk nekā 35 000 vietām, par kurām 2024. gadā vienojās ar darbinieku pārstāvjiem. VW darba vietu samazināšana tika apstiprināta piektdien, 23. oktobrī, pēc vadības tikšanās ar arodbiedrību IG Metall un darba padomi (Betriebsrat) Hannoverē. Paziņojums nāk dažas nedēļas pēc tam, kad autoražotājs uzteica lielāko daļu savu uzņēmuma koplīgumu, tādējādi vienā no lielākajiem Vācijas rūpniecības darba devējiem iezīmējas ziemas darba strīds.

Cilvēkiem no ārzemēm, kuri strādā VW rūpnīcās vai pie to piegādātājiem, paziņojums rada praktiskus jautājumus par darba drošību, kompensācijām un uzturēšanās statusu.

VW darba vietu samazināšana: kas tika paziņots 23. oktobrī

Arne Meiswinkel, VW zīmola valdes loceklis, kurš atbild par personālu, sacīja, ka plāns ir sekas straujai darbības pasliktināšanās kopš brīža, kad uzņēmums un IG Metall 2024. gadā parakstīja tā saukto Zukunftstarifvertrag (nākotnes koplīgumu). "Mums nav laika, ko zaudēt," pēc sarunām sacīja Meiswinkel, kā ziņoja t-online un Austrijas ziņu aģentūra APA. Kā vēsta WirtschaftsWoche, viņš pārmaiņas autotirgū nosauca par strukturālām un dziļām un norādīja uz Ķīnas ražotājiem, kuri eksportē lētas automašīnas uz Eiropu.

Kā vēsta WirtschaftsWoche, papildu samazinājums ir daļa no visa koncerna pārstrukturēšanas plāna, ko uzraudzības padome apstiprināja septembra sākumā un saskaņā ar kuru visā Volkswagen koncernā jāizzūd aptuveni 50 000 darba vietu, apmēram pusei no tām Vācijā. Otru kopējo skaitli sniedz auto motor und sport: žurnāls pieskaita jaunās 12 000 vietas 2024. gadā saskaņotajām 35 000 un iegūst aptuveni 47 000 darba vietu. Tā ir paša žurnāla aprēķināta abu VW pakešu summa, nevis skaitlis visam koncernam. VW vēl nav paziņojis, kā jaunais samazinājums tiks sadalīts starp rūpnīcām.

Bez piespiedu atlaišanas, bet ar pārejas uzņēmumiem

VW uzsver, ka samazināšanai jābūt sociāli pieņemamai. 2024. gada vienošanās līdz 2030. gada beigām izslēdz atlaišanu darbības apsvērumu dēļ (betriebsbedingte Kündigungen), un VW apgalvo, ka joprojām ievēro šo nodarbinātības garantiju. Tāpēc darba vietas paredzēts samazināt galvenokārt ar brīvprātīgu aiziešanu, nevis atlaišanu. Kā uzsver auto motor und sport, tā skaitlis 47 000 darba vietu nenozīmē, ka 47 000 cilvēku pret savu gribu zaudēs darbu.

VW vēlas izmantot arī valsts subsidētus pārejas uzņēmumus (Transfergesellschaften). Darbinieki, kuri piekrīt pāriet uz šādu struktūru, aiziet no VW un ierobežotu laiku saņem apmācību un atbalstu jauna darba meklēšanā. Kā raksta auto motor und sport, Federālā darba aģentūra līdz 12 mēnešiem var segt daļu zaudēto ienākumu: 60 procentus no iepriekšējās neto algas vai 67 procentus darbiniekiem ar bērniem. Vai VW atbilst nosacījumiem, vēl nav skaidrs, un pārejas uzņēmumam nepieciešama darba padomes piekrišana.

Darba padome iebilst pret šo priekšlikumu. Padomes priekšsēdētāja Daniela Cavallo brīdinājusi, ka pārejas uzņēmumi varētu "pa sētas durvīm" apiet nodarbinātības garantiju, un gan viņa, gan IG Metall noraida pārstrukturēšanu, ko apmaksā nodokļu maksātāji. Arodbiedrība arī norāda, ka kopš 2024. gada darbinieki kā savu ieguldījumu uzņēmuma atveseļošanā jau atsakās no aptuveni 1,5 miljardiem eiro gadā, kamēr VW jūnijā izmaksāja aptuveni 2,6 miljardus eiro dividendēs, vēsta auto motor und sport.

Algu līgumi uzteikti, streiki iespējami no janvāra

Jaunā VW darba vietu samazināšana sakrīt ar jau notiekošu darba strīdu. Septembra beigās Volkswagen uzteica desmit savus uzņēmuma koplīgumus (Haustarifverträge) ar 2026. gada 31. decembri. Tie regulē atalgojumu, darba laiku, atvaļinājumus un piemaksas aptuveni 130 000 Volkswagen AG darbinieku Vācijā, tostarp vieglo un komerciālo automašīnu nodaļās, komponentu nodaļā un centrālajās funkcijās. Cavallo šo soli nosauca par milzīgu aizvainojumu, bet IG Metall reģionālais vadītājs Thorsten Gröger to raksturoja kā uzticības laušanu.

Gröger deva VW laiku līdz oktobra beigām atsaukt uzteikumus un paziņoja, ka pretējā gadījumā arodbiedrība sāks gatavot protesta akcijas. Kamēr ir spēkā koplīgums, arodbiedrībai ir saistošs miera pienākums (Friedenspflicht), un tā nedrīkst streikot. Šis pienākums beidzas 31. decembrī, tāpēc brīdinājuma streiki VW rūpnīcās būtu iespējami no 2027. gada janvāra. Gröger brīdināja, ka konflikts var kļūt lielāks par visu, ko koncerns jebkad piedzīvojis.

Oficiālās sarunas paredzētas 24. novembrī Emdenē un 15. decembrī Cvikavā. IG Metall pieprasa algu pielikumu 5 procentu apmērā, taču, kā vēsta WirtschaftsWoche, arodbiedrība vēlas apspriest arī ilgākus priekšlaicīgas pensionēšanās noteikumus un darba vietu drošību līdz pat 2030. gadiem. Ziņas, ka VW esot licis saviem personāla departamentiem līdz 2030. gadam neplānot nekādu algu palielinājumu, vēl vairāk saniknojušas darbiniekus.

Kuras rūpnīcas skar VW darba vietu samazināšana

Īpašu uzmanību saņem četras Vācijas rūpnīcas: Emdene, Cvikava, Hannovere un Audi rūpnīca Nekarzulmā. Vadība paziņojusi, ka pašlaik nevar apsolīt šīm rūpnīcām konkurētspējīgus pēcteču modeļus 2030. gadiem, un izvērtē alternatīvus izmantošanas veidus. Tāpēc abas sarunu kārtas, Emdenē un Cvikavā, notiks rūpnīcās, kuru nākotne ir apšaubāma.

VW darba vietu samazināšana atspoguļo dziļu krīzi Eiropas lielākajā autoražotājā. Kā vēsta Reuters, galvenie cēloņi ir pārdošanas kritums Ķīnā un lētāku Ķīnas konkurentu spiediens. IG Metall savukārt apgalvo, ka tādas problēmas kā ASV importa tarifi un grūtības Ķīnā bija paredzamas jau pirms diviem gadiem, ziņoja APA.

Ko VW darba vietu samazināšana nozīmē ārvalstu darbiniekiem

VW zīmola darbiniekiem galvenais ir tas, ka nodarbinātības garantija līdz 2030. gada beigām joprojām ir spēkā, tāpēc pašlaik nevienu nevar atlaist darbības apsvērumu dēļ. Aiziešana ar brīvprātīgu programmu vai pāreja uz pārejas uzņēmumu ir personīga izvēle. Pirms kaut ko parakstīt, ir vērts konsultēties ar darba padomi, IG Metall vai darba tiesību juristu, jo vēlāka atgriešanās VW no pārejas uzņēmuma nav garantēta.

Īpaša uzmanība jāpievērš uzturēšanās statusam. Daudzas atļaujas personām no valstīm ārpus ES, tostarp ES zilā karte, ir saistītas ar nodarbinātību. Darba zaudēšana vai pamešana automātiski nebeidz uzturēšanās atļauju, taču nekavējoties jāinformē Ausländerbehörde (ārzemnieku iestāde), un laiks jauna darba atrašanai ir atkarīgs no atļaujas un vietējās iestādes. Tā kā pārejas uzņēmums nozīmē jaunas, pagaidu darba attiecības ar citu darba devēju, ikvienam, kura atļauja balstīta uz darbu, pirms piekrišanas sekas būtu jānoskaidro ārzemnieku iestādē.

Ikvienam, kura darbs beidzas, vismaz trīs mēnešus pirms pēdējās darba dienas vai trīs dienu laikā pēc tam, kad tas kļuvis zināms, ja termiņš ir īsāks, jāreģistrējas Agentur für Arbeit kā darba meklētājam (arbeitsuchend). Novēlota reģistrācija var izraisīt Arbeitslosengeld, bezdarbnieka pabalsta, bloķēšanu uz vienu nedēļu. Mūsu ceļvedis par bezdarbnieka pabalstu skaidro, kā sistēma darbojas, bet mūsu iepriekšējais raksts par VW darba vietu samazināšanu un rūpnīcu slēgšanu sniedz plašāku kontekstu.