Supermārketu ledusskapju uzlaušana sasniedz Vāciju

Francijā sākusies kiberuzbrukumu vilnis pret lielveikalu dzesēšanas iekārtām ir sasniedzis Vāciju. Naktī uz pirmdienu, 2. novembri, vairākos Vācijas veikalos dzesēšanas letes, aukstuma kameras un saldētavas pārstāja dzesēt vai pat sāka sildīt, un darbiniekiem nācās izmest lielu daudzumu pārtikas. Bavārijas, Ziemeļreinas-Vestfālenes un Lejassaksijas policija izmeklē lielveikalu ledusskapju uzlaušanu, kas dažu nedēļu laikā skārusi veikalus vismaz desmit Eiropas valstīs. Neviens nav uzņēmies atbildību par uzbrukumiem.

Uzbrukumi nebija vērsti pret klientu datiem vai maksājumu sistēmām. To mērķis bija attālināti pārvaldītie kontrolleri, kas uztur aukstumu pienam, gaļai un saldētiem produktiem, proti, tā veikala tehnikas daļa, par kuru vairums cilvēku nekad neaizdomājas.

Kā lielveikalu ledusskapju uzlaušana skāra Vācijas veikalus

Viens no pirmajiem gadījumiem Vācijā bija Edeka veikals Raisbahā Lejasbavārijā. Tā vadītājs feisbukā rakstīja, ka naktī dzesēšanas iekārtas uzkarsētas līdz 50 grādiem pēc Celsija. Daļa produktu tika nodota pārtikas glābšanas iniciatīvai Foodsharing, taču lielākā daļa atdzesēto preču bija jāizmet. Kā vēsta nozares žurnāls Lebensmittel Praxis, Landshūtes kriminālpolicija izmeklē lietu par aizdomām par datu spiegošanu un manipulēšanu ar tiem. Edeka pārstāvis ZDF sacīja, ka iekārtu ražotājs pēta cēloni.

Lilientālē pie Brēmenes tajā pašā naktī sabojājās letes, aukstuma kameras un saldētavas, un temperatūra tajās pakāpās līdz aptuveni 30 grādiem. Īpašnieks Daniels Braidings ziņu aģentūrai dpa stāstīja, ka darbinieki visu dienu izvāca desas, sierus, piena produktus un saldētas preces. “Mums nācās izmest preces vairāk nekā 360 000 eiro vērtībā,” viņš teica. Viņa apdrošinātājs vēl pārbauda, vai maksās. Oldenburgas centrālā kriminālizmeklēšanas inspekcija nodarbojas ar gadījumiem Lejassaksijā, tostarp vēl vienu Dīpholcā, un cenšas noskaidrot, vai tie ir saistīti.

Cieta arī Ziemeļreina-Vestfālene. Vetterā-Folmarštainā labdarības organizācijas Arbeiterwohlfahrt (AWO) vadīts lielveikals zaudēja daudz pārtikas, un uzbrukums, kā ziņots, bija vērsts pret uzņēmumu, kas attālināti apkalpo tā dzesēšanas sistēmas. Vupertāles policija paziņoja, ka tur preces sabojājās pēc tam, kad nedēļas nogalē temperatūra tika attālināti paaugstināta. Rēsfeldē Minsterlandē neatkarīgi vadīts Rewe veikals ziņoja par dzesēšanas traucējumiem, un policija pārbaudīja, vai pie tā vainojami hakeri. Kā vēsta dpa, cieta arī lielveikals un pārtikas uzņēmums Kaizerslauternas un Kūzelas apriņķos Reinzemē-Pfalcā.

Vilnis, kas sākās Francijā

Pirmais lielais uzbrukums notika Francijā 12. oktobrī, kad tika atslēgtas dzesēšanas sistēmas simtiem lielo tīklu, piemēram, Intermarché un kooperatīva U, veikalu. Lietu pārņēma Parīzes prokuratūras kibernoziegumu nodaļa. 2. novembrī sekoja otrs vilnis vairākās valstīs vienlaikus. Beļģijā un Luksemburgā Ahold Delhaize ziņoja par IT incidentu vairākos desmitos veikalu, bet Carrefour konstatēja problēmas aptuveni 15 no saviem 700 Beļģijas veikaliem. Zviedrijā cieta septiņi no 800 Coop veikaliem, bet Īrijā 13 SuperValu lielveikali izņēma no tirdzniecības atdzesētos un saldētos produktus.

Gadījumi reģistrēti arī Nīderlandē, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Portugālē. Kā vēsta Al Jazeera, atsaucoties uz Reuters, tikai tajā pirmdienā vairāk nekā 100 veikalos Eiropā iekārtas pārkarsa. Eiropas Komisija rīkoja krīzes sanāksmes ar ES kiberdrošības aģentūru ENISA un Eiropolu. Lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens nosauca uzbrukumus par “apzinātu mēģinājumu izjaukt mūsu pārtikas piegādes ķēdi un graut patērētāju uzticēšanos”, taču uzsvēra, ka Eiropas pārtikas drošībai briesmas nedraud.

Kā uzbrucēji iekļuva dzesēšanas sistēmās

Mūsdienu lielveikalu dzesēšanu vada nelieli datori, kuriem servisa uzņēmumi var piekļūt internetā, lai regulētu temperatūru vai palaistu atkausēšanas ciklus. Veikalos, kurus skāra lielveikalu ledusskapju uzlaušana, uzbrucēji acīmredzot izmantoja šo piekļuvi, lai pārslēgtu iekārtas atkausēšanas režīmā vai iestatītu temperatūru krietni virs nulles. Dānijas ražotājs Danfoss paziņoja, ka skarti tā produkti un ka iekārtās darbojās veca, neatjaunināta programmatūra. Igaunijā, kā vēsta dpa, uzbrucēji piekļuva vecākas Danfoss sistēmas vadības datoram.

BleepingComputer ziņo, ka Francijas valdības brīdinājumā bija minēti Danfoss, kā arī Copeland un tā zīmola Dixell kontrolleri. Beļģijas dzesēšanas servisa uzņēmuma Sabcobel direktors Stefans Mūlanss sacīja, ka uzbrucējs izmantojis to pašu vājo vietu kā Francijā. “Vienkāršākais risinājums ir pārvaldīt ledusskapjus caur drošu interneta savienojumu,” viņš teica televīzijai RTL. Bristoles Universitātes kiberdrošības profesors Avaiss Rašids norādīja uz zināmām ievainojamībām vairākos kontrolleros, no kuriem daudzi vairs netiek atbalstīti.

Kas stāv aiz uzbrukumiem

Nav zināms, kas stāv aiz lielveikalu ledusskapju uzlaušanas un kādi ir motīvi. Francijas un Beļģijas prokuratūras sākušas izmeklēšanu, un vairāku Vācijas federālo zemju policija pēta vietējos gadījumus. Tā kā izpirkuma maksa netika pieprasīta, Bavārijas raidorganizācijas BR citētie eksperti uzskata sabotāžu par iespējamu motīvu. Daži drošības pētnieki izteikuši minējumus par ar valsti saistītu dalībnieku, taču nav publisku pierādījumu, kas norādītu uz kādu grupu vai valsti, un iestādes nav nosaukušas aizdomās turēto.

Vācijā Federālais informācijas drošības birojs (BSI) aicināja operatorus atbilstoši mūsdienu tehnikas līmenim aizsargāt no interneta pieejamās vadības sistēmas, ziņo ZDF. Federālais digitālo lietu ministrs Karstens Vildbergers prasīja labāk aizsargāt ēku un ekspluatācijas tehnoloģijas. “Visiem uzņēmumiem, un tas attiecas arī uz valsts pārvaldi, jāveic vairāk piesardzības pasākumu,” viņš sacīja Welt TV.

Lielveikalu ledusskapju uzlaušana: kas jāzina pircējiem Vācijā

Pircējiem galvenais risks nav tukši plaukti, bet gan pārtika, kas sasilusi un pēc tam atkal atdzesēta. Skartie Vācijas veikali izņēma no tirdzniecības bojātos produktus, un iestādes apgalvo, ka pārtikas apgāde ir nodrošināta. Tomēr ir vērts uzmanīgi aplūkot atdzesētās un saldētās preces: biezi ledus kristāli iepakojumā, mīksti vai deformēti saldēti produkti un ūdens peļķes saldētavas lādes dibenā var liecināt, ka aukstuma ķēde ir bijusi pārtraukta. Gaļai, zivīm un piena produktiem, paņemot rokā, jābūt patiešām aukstiem.

Ja nopērkat kaut ko, kas izrādās atkusis vai bojāts, saglabājiet čeku un atdodiet preci atpakaļ. Vācijas garantijas noteikumi, ko sauc par Gewährleistung, parasti dod tiesības uz preces apmaiņu vai naudas atmaksu, ja prece bijusi ar defektu jau pirkšanas brīdī. Kā norāda Berliner Morgenpost citēts nozares pārzinātājs, valsts mēroga atteice Vācijā ir mazāk ticama nekā Francijā, jo daudzi neatkarīgie tirgotāji paši izvēlas savas sistēmas. Vispārīgus padomus par pārtikas iepirkšanos atradīsiet mūsu ceļvedī par pārtikas iepirkšanos Vācijā, bet par citu nesenu uzbrukumu IT sistēmām Vācijā lasiet mūsu rakstā par kiberuzbrukumu Leipcigas Universitātei.