Kultūras apguve, izmantojot brīvprātīgo darbu Vācijā

Jūs varat dzīvot Vācijā gadiem ilgi un joprojām justies kā viesis. Jūs veicat savu Anmeldung jeb obligāto adreses reģistrāciju, iemācāties šķirot pārstrādājamos materiālus, pieklājīgi pamājat kaimiņiem Treppenhaus, un tomēr valsts paliek nedaudz aiz stikla. Šī nodaļa ir par vienu no visuzticamākajiem veidiem, kā izlauzties cauri šim stiklam: brīvprātīgo darbu. Ne tāpēc, ka Vācijai ir nepieciešams jūsu neapmaksāts darbaspēks, lai gan daudzām organizācijām tas patiesi ir vajadzīgs, bet gan tāpēc, ka brīvprātīgais darbs jūs iekļauj vācu kopienas dzīves mašinērijā un ļauj iepazīt kultūru no iekšpuses, darot to, nevis lasot par to. Vācu valodā tas tiek apzīmēts ar Ehrenamt, un tā izpratne pati par sevi ir pirmā mācība par to, kā valsts domā par piederību.

Šeit uzmanības centrā ir apzināti šaurs skatījums. Šis nav ceļvedis brīvprātīgā darba atrašanai vai ar to saistītajam juridiskajam un apdrošināšanas regulējumam. Tas ir mūsu atsevišķās sadaļas “Brīvprātīgais darbs un sociālā ietekme” uzdevums, kurā detalizēti aplūkoti pakalpojumu veidi, iespēju atrašana un oficiālās Freiwilligendienste, piemēram, FSJ un BFD. Šī nodaļa atbild uz citu jautājumu: kāpēc jaunpienācējam vispār vajadzētu kļūt par brīvprātīgo un ko tas patiesībā iemāca par vācu kultūru, valodu un to, kā šeit justies kā mājās? Brīvprātīgais darbs ir viena no spēcīgākajām integrācijas stratēģijām, un ir vērts saprast, kāpēc tā ir, pirms izlemjat, kur pavadīt savu laiku.

Ehrenamt: Vācijas institūcija un pamatvērtība

Vārds “Ehrenamt” burtiski tulkojas kā goda amats, un šī senlaicīgā frāze pauž kaut ko svarīgu. Vācu kultūrā laika veltīšana sabiedrībai netiek uzskatīta par jauku papildinājumu vai rindiņu CV. Tā tiek uzskatīta par pilsoniskā goda izpausmi, normālu un cienījamu pieauguša cilvēka dzīves sastāvdaļu. Šim vārdam ir svars. Kad vācietis stāsta, ka viņam ir “Ehrenamt” amats, viņš nelepojas ar labdarības darbu; viņš apraksta lomu, ko viņš uztver nopietni, bieži vien gadiem ilgi, ar tādu pašu uzticamību, kādu viņš sniegtu algotam darbam.

Mērogs ir patiesi pārsteidzošs. Saskaņā ar Vācijas Freiwilligensurvey, plašo, regulāro valdības aptauju par brīvprātīgo darbu, ko veica Federālā ģimenes lietu ministrija (BMFSFJ), aptuveni četri no desmit cilvēkiem vecumā no četrpadsmit gadiem ziņo, ka veic kādu brīvprātīgā darba veidu. Tas ir desmitiem miljonu cilvēku, kas velta laiku sporta klubiem, koriem, ugunsdzēsēju brigādēm, labklājības grupām, baznīcām, skolām un vietējām asociācijām. Brīvprātīgais darbs nav nišas aktivitāte īpaši tikumīgiem cilvēkiem. Tas ir plaši izplatīts, ieausts ikdienas dzīvē, un tas ir viens no klusajiem dzinējiem, kas uztur Vācijas pilsoniskās sabiedrības darbību.

Liela daļa šī dzinēja darbojas uz Verein, reģistrētās apvienības, kas ir vācu kopienas dzīves pamatelements, un kuru mēs padziļināti aplūkojam savā nodaļā par Vereine un Vācijas klubu kultūraGandrīz katra biedrība, sākot no ciemata futbola kluba līdz vietējai vēstures biedrībai, vispār pastāvēšanai ir atkarīga no brīvprātīgajiem. Kāds kārto grāmatvedību, kāds rezervē zāli, kāds trenē bērnus līdz divpadsmit gadu vecumam, un neviens no viņiem nesaņem atalgojumu. Kad saprotat, ka tieši Ehrenamt nodrošina biedrības darbību un ka biedrībās notiek milzīga daļa vācu sabiedriskās dzīves, esat sapratis kaut ko būtisku par šo valsti. Iemācīties novērtēt Ehrenamt patiesībā nozīmē iemācīties novērtēt to, ko vērtē vācieši.

To, cik nopietni kultūra to uztver, var redzēt arī veidā, kā valsts un sabiedrība to atalgo. Daudzas federālās zemes izdod Ehrenamtskarte — brīvprātīgā karti, kas regulāriem, aktīviem brīvprātīgajiem piešķir nelielas atlaides un publisku atzinību par viņu darbu. Savukārt gadu desmitiem ilgs brīvprātīgais darbs var nopelnīt Bundesverdienstkreuz — Federālo Nopelnu krustu, kas ir viens no valsts augstākajiem civilajiem apbalvojumiem. Starp pieticīgo karti un prezidenta medaļu slēpjas skaidrs kultūras vēstījums: laika veltīšana citiem Vācijā nav neredzama un netiek uzskatīta par pašsaprotamu. Jaunpienācējam tas, cik liela cieņa tiek pievērsta Ehrenamt, ir agrīna norāde uz to, ko šī sabiedrība vērtē savos biedros — nevis bagātību vai troksni, bet gan pastāvīgu, noderīgu ieguldījumu sabiedrības labā.

Kāpēc brīvprātīgais darbs ir viens no labākajiem integrācijas veidiem

Grūtākā daļa, ierodoties jaunā valstī, nav papīru kārtošana. Tā ir lomas neesamība. Mājās tu biji kāda kolēģis, kāda kaimiņš ar desmit gadiem, cilvēks, kurš vienmēr organizēja vasaras bārbekjū. Vācijā tu sāc kā tukšums: vārds uz Mietvertrag bez vēstures un bez vietas neviena nedēļā. Brīvprātīgais darbs to atrisina ātrāk nekā gandrīz jebkas cits, jo tas tev uzreiz piešķir lomu. Brīdī, kad tu esi persona, kas ceturtdienās klāj krēslus vai palīdz ēdienu izdalīšanā sestdienas rītos, tu eksistē citu cilvēku dzīvēs. Tevi gaida, tevi ilgojas, kad neesi klāt, un tev pateicas, kad esi klāt. Šī sajūta, ka uz tevi paļaujas, ir piederības sākums.

Tā ir arī labākā vācu valodas klase, kurā jūs jebkad sēdēsiet, tieši tāpēc, ka tā nav klase. Formālie kursi iemāca gramatiku un skaidrus teikumus; brīvprātīgais darbs iemāca valodu, kurā cilvēki patiesībā runā, ar tās reģionālajām iezīmēm, pildvārdiem, jokiem un saīsinājumiem. Jūs apgūstat reālas darbības vārdu krājumu, vai tie būtu instrumentu nosaukumi, sastāvdaļu vārdi vai frāzes, ko cilvēki lieto, lai nomierinātu nobijušos bērnu. Šī ir iegremdēšanās mūsu nodaļā par... iekļaujot vācu valodu savā ikdienas dzīvē par ko iestājas, un brīvprātīgais darbs to nodrošina ar iebūvētu iemeslu turpināt runāt. Jūs nepraktizējat vācu valodu; jūs to izmantojat, lai kaut ko paveiktu, un tieši tad tā beidzot sāk pielipt.

Draudzība darbojas tāpat. Iegūt draugus pieaugušā vecumā jaunā valstī ir patiesi grūti, un mūsu nodaļas par sociālā tīkla veidošana un par saziņa ar vāciešiem un citiem emigrantiem Izklāstiet vispārīgu “kā”. Brīvprātīgais darbs sniedz kaut ko tādu, ko šiem kanāliem ir grūti nodrošināt: kopīgu mērķi. Aukstā socializēšanās, došanās pie svešiniekiem un cerība uz kopīgu valodu ir nogurdinoša un lēna. Stāvēt plecu pie pleca ar cilvēkiem, kuriem rūp tas pats, kas jums, nedēļu pēc nedēļas, ir tas, kā pieaugušie vienmēr ir veidojuši draugus. Uzdevums dod jums par ko runāt, regularitāte dod draudzībai laiku augt, un kopīgais mērķis klusi paveic darbu, ko nevar paveikt nelielas sarunas.

Tad vēl ir ātrais kurss par to, kā vācu organizācijas faktiski darbojas, kas ir vērtīgāks, nekā izklausās. Pievienojieties gandrīz jebkurai grupai, un jūs iepazīsities ar Satzung, rakstisko konstitūciju, kas to pārvalda; jūs piedalīsieties Mitgliederversammlung, biedru sapulcē, kur lēmumi tiek oficiāli protokolēti; un jūs atklāsiet vispārēju vācu pieķeršanos Ordnung, par skaidru un saskaņotu lietu veikšanas veidu. No malas tas var šķist birokrātija pati par sevi. Skatoties tuvumā un no iekšpuses, tas sāk iegūt jēgu: tā brīvprātīgo grupa bez priekšnieka uzņemas atbildību un turpina darboties gadu desmitiem. Iemācieties lasīt šo kultūru nelielā Verein, un jūs to lasīsiet visur, sākot no savas darba vietas līdz pat Hausverwaltung. Brīvprātīgais darbs jūs arī ievieto konkrētā vietā ar konkrētām rūpēm, vietējā skolā, vietējā upē, vietējiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai jūs pārstātu dzīvot abstraktā Vācijā un sāktu piederēt reālai pilsētai.

Ko dažādi brīvprātīgā darba veidi māca par Vāciju

Katrs brīvprātīgā darba veids ir logs uz citām vācu vērtībām, un izvēle, kur veltīt savu laiku, daļēji nozīmē izvēlēties to, ko vēlaties saprast. Tālāk nav runa par to, kā pieteikties katram no tiem; mūsu sadaļa “Brīvprātīgais darbs un sociālā ietekme” aptver praktisko pusi. Svarīgākais ir tas, ko katrs no tiem iemāca jaunpienācējam par valsti.

Strādājot ar Tafel, pārtikas banku tīklu, kas savāc pārtikas preču pārpalikumus un nodod tos cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jūs uzzināsiet, kā Vācija domā par sociālo solidaritāti. Visā valstī ir krietni vairāk nekā deviņi simti vietējo Tafeln, kuros pārsvarā strādā brīvprātīgie, un, pavadot rītu aiz letes, jūs iemācīsities vairāk par vācu attieksmi pret cieņu, taisnīgumu un klusu savstarpēju palīdzību nekā jebkura mācību grāmatas nodaļa par labklājības valsti. Jūs redzēsiet, kas lūdz palīdzību, kā pret viņiem izturas un ar neuzkrītošo nopietnību, ar kādu brīvprātīgie veic darbu.

Atbalsta darbs ar bēgļiem un migrantiem piedāvā īpašu un personisku skatījumu, jo jūs pats reiz bijāt jaunpienācējs pie letes. Šeit jūs sastapsieties ar Willkommenskultur, viesmīlīgo kultūru, kas Vācijā uzplauka 2015. gada bēgļu ierašanās laikā, kā arī ar tās reālo spriedzi un godīgo nacionālo diskusiju par to, cik daudz sabiedrība spēj absorbēt. Palīdzēt kādam citam aizpildīt tieši tās veidlapas, kas jūs kādreiz mulsināja, ir viena no viszemējošākajām pieredzēm, ko var gūt integrēts emigrants, un tas parāda gan dāsnumu, gan spriedzi vācu sarunās par migrāciju.

Vides un Naturschutz darbs, proti, dabas un aizsardzības projekti, jūs novieto blakus vienai no visdziļāk ticīgajām vācu vērtībām. Vācieši rūpējas par vidi ar tādu intensitāti, kas var pārsteigt jaunpienācējus, un jūs to varat sajust tuvumā, skaitot vardes pie dīķa šķērsošanas, tīrot dzīvžogu vai uzturot taku. Rūpes par kārtību un ilgtermiņa domāšanu, kas vijas cauri vācu kultūrai, šeit ir ļoti redzamas, attiecinātas uz ainavu, nevis dokumentiem.

Iespējams, visievērojamākā institūcija no visām ir Freiwillige Feuerwehr jeb brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde. Lielāko daļu Vācijas aizsargā nevis pilnas slodzes profesionāli ugunsdzēsēji, bet gan apmācīti brīvprātīgie, kuri pamet savus darbus un vakariņas, kad atskan peidžeris; šajās brigādēs visā valstī dien gandrīz miljons cilvēku. Mazpilsētā Feuerwehr ir daudz vairāk nekā tikai neatliekamās palīdzības dienests. Tas ir sociāls centrs, vietējā lepnuma avots un bieži vien ciemata dzīves sirds ar saviem festivāliem. Izprast Freiwillige Feuerwehr nozīmē saprast, kā lauku un mazpilsētu Vācija turas kopā.

Tuvāk ikdienas ģimenes dzīvei, sporta klubiem vienmēr ir nepieciešami treneri un palīgi, un jauniešu komandas trenēšana jau no pašiem pamatiem iemāca vācu valodas idejas par taisnīgumu, komandas darbu un uzticamību. Förderverein, atbalsta apvienība, kas saistīta ar bērnudārzu (Kita) vai skolu, ļauj redzēt, kā vācu vecāki organizē savu bērnu izglītības atbalstīšanu, un tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā vecākiem atrast vietu vietējā kopienā. Un kultūras jeb Heimat apvienības, Heimat ir tā grūti tulkojamā dzimtenes un vietējās piederības sajūta, rūpes par dialektu, tradīcijām, mūziku un reģionālo vēsturi; brīvprātīgais darbs ar vienu no tām parāda, cik spēcīga vietējā identitāte joprojām ir svarīga valstī, ko no malas bieži raksturo kā vienkārši nacionālu. Katra no tām ir durvis, un aiz katrām durvīm slēpjas kultūras daļa, ko nevar pilnībā apgūt nekādā citā veidā. Ja kaut kas no tā apšauba jūsu cerības, mūsu nodaļa par... kultūras pielāgošanās izaicinājumi ir noderīgs ceļabiedrs.

Sākot ar nepilnīgo vācu valodu un parādoties

Galvenais iemesls, kāpēc emigranti vilcinās, ir valoda, un ir vērts skaidri pateikt, ka, lai sāktu darbu, jums nav nepieciešamas tekošas vācu valodas zināšanas. Daudzās lomās ir vajadzīgas vairāk nekā tikai perfekta gramatika: ziedojumu šķirošana, pasākumu organizēšana, praktisku uzdevumu veikšana kopā ar cilvēkiem, kuri labprāt jums paskaidros. Daudzas organizācijas augstu vērtē citu valodu runātāju un citu valodu lietotāju klātbūtni, īpaši jebkurā grupā, kas strādā ar starptautiskām ģimenēm. Jūs pieļausiet kļūdas, cilvēki jūs laipni palabos vai vienkārši jūs sapratīs jebkurā gadījumā, un jūsu vācu valodas zināšanas uzlabosies darba gaitā, nevis pirms tā. Gaidīt, līdz jūsu vācu valodas zināšanas būs pietiekami labas, ir slazds, jo brīvprātīgais darbs ir veids, kā tās kļūst pietiekami labas.

Daudz svarīgāka par prasmēm vai vārdu krājumu ir uzticamība. Šī ir dziļākā vācu brīvprātīgā darba kultūras mācība, un to ir vērts paturēt prātā: ierašanās laikā, kad solījāt, ir svarīgāka par izcilību. Brīvprātīgais, kurš ir tikai kompetents, bet pilnībā uzticams, tiek augstu vērtēts; talantīgs brīvprātīgais, kurš laiku pa laikam ienāk un iziet, netiek augstu vērtēts. Ja apņematies strādāt ceturtdienu vakaros, esiet klāt ceturtdienu vakaros. Dariet to dažus mēnešus, un jūs būsiet nopelnījis kaut ko tādu, ko jaunpienācējam ir patiesi grūti nopelnīt, proti, uzticību. Iesaistes barjera citādi ir zema. Lielākajai daļai grupu trūkst brīvprātīgo, un tās labprāt uzņem kādu jaunu, un parasti pietiek ar vienkāršu e-pastu vai apmeklējumu sesijā, lai sāktu.

Ir arī praktisks ieguvums, kas sniedzas tālāk par personīgo. Ilgstoša brīvprātīgā darba veikšana tiek atzīta par veiksmīgas integrācijas pazīmi, un tā var būt pamats pieteikumam uz Einbürgerung, Vācijas pilsonību naturalizācijas ceļā, kur tiek vērtēti pierādījumi par integrāciju Vācijas sabiedrībā. Tikpat svarīgi ir tas, ka tā maina jūsu sajūtu par atrašanos šeit. Diena, kad jūs saprotat, ka brīvprātīgi piedalāties nevis integrācijas nolūkos, bet gan tāpēc, ka jums patiešām rūp mērķis un cilvēki, ir diena, kad Vācija pārstāj būt vieta, uz kuru jūs pārcēlāties, un kļūst par vietu, kur jūs dzīvojat. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par to, kā to izdarīt, visām iespējām un oficiālajām Freiwilligendienst, piemēram, FSJ, FÖJ un Bundesfreiwilligendienst, kā arī informāciju par Ehrenamt apdrošināšanu un juridisko regulējumu, skatiet mūsu speciālo sadaļu “Brīvprātīgais darbs un sociālā ietekme”.

Dažas godīgas piezīmes pirms sākat

Brīvprātīgais darbs ir viens no labākajiem soļiem, ko varat spert, taču ir noderīgi iepriekš zināt nianses, lai tās jūs neatbaidītu. Pirmais ir formalitāte. Vācu organizācijas var šķist pārsteidzoši birokrātiskas pat nelielā brīvprātīgo vidē: būs veidlapas, protokoli, procedūras un, iespējams, balsojums par kaut ko tādu, par ko, jūsuprāt, ikviens varētu vienkārši izlemt. Ja sākumā tas jums nepatīk, mūsu nodaļa par... izdzīvojušā vācu birokrātija liks tam justies pazīstamam. Labā ziņa ir tā, ka šī formalitāte kļūst gandrīz vai piemīlīga, tiklīdz to pieņem tādu, kāda tā ir, proti, neapmaksātu cilvēku grupu, kas nopietni uztver savu kopīgo atbildību, nevis sienu, kas tevi neļauj iekļūt.

Otra piezīme ir tāda, ka ne visas grupas ir vienlīdz atvērtas. Dažas Vereine un asociācijas ir sirsnīgas un dedzīgas pret jaunām sejām; citas ir sen iedibinātas, cieši saistītas un lēnāk uzņem svešinieku, īpaši tādu, kurš vēl tikai meklē savu vācu valodu. Parasti tā nav naidīgums. Tā ir parasta berze, pievienojoties stabilai grupai, un tā vairāk pastāsta par grupas vēsturi nekā par jums. Ja viena vieta šķiet noslēgta, ir pilnīgi saprātīgi izmēģināt citu. Pastāv īstā vieta, un tās atrašana ir normāla, nevis neveiksme.

Trešā piezīme atkal ir valoda, godīgi sakot. Pirmajās nedēļās jūs varat sekot līdzi tikai pusei no ātras sarunas, palaist garām joku un doties mājās noguris no klausīšanās piepūles. Tas ir reāli, un tas ir īslaicīgi. Tieši vide, kas atklāj plaisu, to arī aizver, jo jūs katrā sesijā dzirdat dabisku vācu valodu ar spēcīgu motivāciju turpināt. Gandrīz katrs integrētais emigrants, kurš brīvprātīgi darbojas, jums pateiks to pašu: valoda pārstāja būt siena aptuveni tajā brīdī, kad viņi pārstāja par to uztraukties un sāka koncentrēties uzdevumam.

Ko darīt tālāk

Sāc ar mazumiņu un sāc drīz. Izvēlies vienu lietu, kas tev jau rūp, vai tā būtu daba, sports, pārtikas trūkums, bērni, dzīvnieki vai tava apkārtne, jo rūpes ir tas, kas tevi liks atgriezties, kad jaunums izgaisīs. Padomā par to, ko tu patiesībā vari piedāvāt: pāris stundas noteiktā vakarā organizācijai ir daudz vērtīgākas nekā neskaidrs solījums par daudz laika pavadīšanu vēlāk. Tad meklē tuvāk mājām. Verein tavā pilsētā, Kita skola, kurā mācās tavs bērns, Tafel tramvaja brauciena attālumā vai labklājības organizācijas vietējā filiāle – tie visi ir vieglāki pirmie soļi nekā jebkas, kas prasa ilgu braucienu uz darbu vai perfektu vācu valodu.

Kad jums ir aptuvens priekšstats, skatiet mūsu sadaļu “Brīvprātīgais darbs un sociālā ietekme”, lai iepazītos ar praktisko informāciju: kā atrast un pārbaudīt iespējas, dažādos pakalpojumu veidus, formālās programmas, piemēram, FSJ, FÖJ un Bundesfreiwilligendienst, kā arī Ehrenamt apdrošināšanas un juridiskos jautājumus, tostarp vīzu jautājumu personām, kas nav ES iedzīvotāji, kuru atļauju nosacījumi var ietekmēt to, kāds neapmaksāts darbs ir atļauts. Izlasiet to līdzās šai nodaļai, un jūs uzzināsiet abas puses: kāpēc brīvprātīgais darbs ir tā vērts jūsu integrācijai un kā to faktiski darīt.

Pats galvenais, veltiet tam laiku un nodrošiniet tam konsekvenci. Piederības sajūta netiek sniegta kā sagaidīšanas komplekts; tā tiek veidota lēnām, no maziem, uzticamiem darbiem starp tiem pašiem cilvēkiem. Brīvprātīgais darbs ir veids, kā tūkstošiem jaunpienācēju ir klusi pārvērtuši Vāciju no valsts, kurā viņi dzīvoja, par kopienu, kuras daļa viņi bija. Dariet to pašu, un kādu dienu jūs pamanīsiet, ka vairs nemācāties vācu kultūru no ārpuses. Jūs to vienkārši dzīvojat kā dalībnieks, nevis iedzīvotājs, un tā ir visa būtība.