Sezonas un svētku svinības
11 min lasīšanai
Vācijā ir sezonāls svinību kalendārs, un viens no īstajiem priekiem, dzīvojot šeit, ir iemācīties to lasīt. Katrs gadalaiks nes savus notikumus, savas smaržas un savus iemeslus pavadīt ārā kopā ar citiem cilvēkiem, un, kad zināt, kas gaidāms, varat plānot savu gadu ap to. Šī nodaļa ir jūsu karte uz sezonālajām svinībām kā lietām, kas patiesībā notiek un uz kurām varat doties - ziemas Ziemassvētku tirdziņu sezona, pavasara ugunskuri, garā vasaras gaisma, rudens raža. Svarīgi ir piedzīvot gadu, nevis to atšifrēt. Lai uzzinātu, ko šīs dienas nozīmē kultūras ziņā un kā vācieši tās ievēro, skatiet mūsu ceļvedi. Vācu svētki un vietējās tradīcijas; par to, kuras no tām ir oficiālas brīvdienas un kuras tiek slēgtas, skatiet valsts svētku dienas un paražasŠeit mēs paliekam pie viena jautājuma: kas notiek šajā sezonā un kā jūs tajā piedalāties?
Ziema: Lielā sezona sezonāliem svinējumiem
Ziema ir Vācijas pasākumu kalendāra kulminācijas laiks, un iemesls tam ir Weihnachtsmarkt (Ziemassvētku tirdziņš). No novembra beigām līdz 23. vai 24. decembrim gandrīz katrā pilsētā, lai cik liels tas būtu, ir laukums ar koka stendiem, gaismiņām un grauzdētu mandeļu smaržu. Šī nav viena atrakcija, ko apmeklē tikai vienu reizi; tas ir sezonas galvenais notikums, vieta, kur cilvēki Adventa laikā dodas atkal un atkal, lai pēc darba satiktos ar draugiem, nesteidzīgi iepirktos roku darinātas dāvanas un, galvenais, aukstumā stāvētu apkārt un malkotu Glühwein (karstu, garšvielām bagātu karstvīnu). Lielākās pilsētās darbojas vairāki tirgi ar atšķirīgu raksturu - liels centrālais, mazāki rajonu tirgi un dažreiz viduslaiku tematikas vai tikai amatniecības tirgi -, tāpēc ir vērts atrast sev tuvumā esošos, nevis tikai slavenos nosaukumus.
Pirms pirmās vizītes ir vērts iepazīties ar praktisko mehāniku. Jūsu Glühwein tiek pasniegts īstā keramikas krūzē, un papildus dzērienam jūs maksājat Pfand (drošības naudu, parasti dažus eiro); atdodiet krūzi, lai to atgūtu, vai paturiet krūzi kā suvenīru un zaudējiet drošības naudu, jo daudzi cilvēki gadu gaitā uzkrāj novecojušu tirgus krūzīšu kolekciju. Paņemiet līdzi skaidru naudu, jo ne katrs stends pieņem kartītes. Ģērbieties daudz siltāk, nekā domājat, ka jums ir nepieciešams, jo jums būs jāstāv ārā stundām ilgi. Aiz Glühwein atradīsiet Feuerzangenbowle (rumā mērcētu cukura maizi, kas aizdedzināta virs karstvīna), Lebkuchen (piparkūkas ar garšvielām), grilētas desiņas un reģionālos ēdienus, kas mainās atkarībā no reģiona. Slavenākie tirgi - Nirnberga, Drēzdene, Ķelne un citi - piesaista apmeklētājus no visas Eiropas, un mēs sīkāk aplūkojam izcilākos tirgus un ēdienus. lielākie vācu festivāli un pārtikas festivāli un pasākumiJūsu pirmajai Vācijas ziemai svarīgākais ir vienkāršāks: Weihnachtsmarkt ir vieta, kur mīt sezona, un galvenais ir tur bieži doties.
Ziemas pasākumu sezona tuvojas Silvestram (Vecgada vakaram), kuru Vācija atzīmē skaļāk nekā gandrīz jebkuru citu gada nakti. Pilsētās notiek publiskas svinības, no kurām lielākā ir bezmaksas ballīte pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē, piekļuves kontrolēts pasākums ar skatuves programmu un uguņošanu, kas tiek pārraidīta tiešraidē valsts televīzijā. Papildus oficiālajām ballītēm Silvestrs ir patiesi līdzdalīgs uguņošanas vakars: privātas uguņošanas ierīces veikalos tiek pārdotas tikai dažas dienas decembra beigās, un pusnaktī parastie cilvēki no ielām, balkoniem un laukumiem visā valstī šauj raķetes un petardes, tāpēc debesis virs jebkuras pilsētas kļūst par savu izrādi. Ņemiet vērā, ka daudzas pilsētas tagad drošības labad rosīgajos centros ir noteikušas ierobežotas vai uguņošanas brīvas zonas, tāpēc, ja plānojat paši sarīkot uguņošanu, pārbaudiet vietējos noteikumus. Viena sena tradīcija, par kuru dzirdēsiet, bet kuru nevajadzētu izmēģināt, ir Bleigießen (zīlēšana, iemetot ūdenī izkausētu svinu) - svina versija tika faktiski aizliegta visā ES 2018. gadā saskaņā ar ķīmiskās drošības noteikumiem, un tā saglabājusies tikai nekaitīgā vaska formā (Wachsgießen). Un lai kas arī notiktu, Vācijas televīzija rādīs melnbaltu britu komēdijas skeču "Dinner for One", kas gadu desmitiem tiek pārraidīts katru Vecgada vakaru un kura sauklis "tā pati procedūra kā katru gadu" ir kļuvis par nacionālu joku.
Ziema piedāvā vairāk nekā tikai tirgu un pusnakts raķetes. Daudzās pilsētās ir ierīkota āra slidotava Eisbahn (slidotava) vai neliels Winterdorf (ziemas ciemats), kas darbojas visas sezonas garumā, un dienās tūlīt pēc Jaunā gada notiek savi pasākumi: Silvesterläufe un Neujahrsläufe (Jaungada vakara un Jaungada dienas izklaides skrējieni) notiek pilsētās visā valstī, un izturīgi peldēšanas klubi rīko Neujahrsschwimmen, uzmundrinošu Jaungada peldi ledainā ezerā vai upē, kas piesaista skatītāju pūli. Janvāra sākumā jūs varat satikt arī Sternsinger, bērnu grupas, kas tērptas kā Trīs Karaļi, staigā no durvīm pie durvīm, vācot ziedojumus labdarībai un krītojot svētību virs durvīm. Nekam no tā nav nepieciešama biļete - tas vienkārši ir tas, ko sezona rada ap jums.
Ziema arī ieved karnevālā. Reinzemē un katoļu dienvidos “piektais gadalaiks” - Fasching jeb Karneval - oficiāli sākas novembrī un ilgst cauri ziemai, sasniedzot mežonīgu kulmināciju dienās pirms Lielā gavēņa, piepildot ielas ar kostīmiem, parādēm un organizētu muļķību. Tā ir vesela sava pasaule, un mēs to pilnībā nododam mūsu nodaļai par ielu parādes un karnevāliPagaidām ziniet, ka, ja dzīvojat Ķelnē, Maincā, Diseldorfā vai apkārtējos reģionos, ziemas pasākumu sezona nebeidzas ar Silvesteru - tā tikai sākas.
Pavasaris: Ugunskuri, Raganu nakts un pirmie siltie vakari
Pavasaris atgriež kalendāru ārā, un tā notikumi koncentrējas ap Lieldienām un maija sākumu. Lieldienas ir sezonas enkurs, un, lai gan ģimenes paražas pieder pie tradīciju ceļvedisPubliskais pasākums, kam jāpievērš uzmanība, ir Osterfeuer (Lieldienu ugunskurs). Īpaši Vācijas ziemeļos un laukos ciemati un klubi kurina lielus ugunskurus un iededz tos Lieldienu nedēļas nogales sestdienā vai svētdienā, piesaistot visu kopienu aukstajā pavasara naktī, lai stāvētu ap liesmām, ēstu grilētas desiņas un dzertu alu. Tas ir īsts brīvdabas pasākums, ko bieži organizē vietējā brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde vai ciematu biedrība, un ierasties ir tikpat vienkārši kā sekot pūlim dūmu virzienā. Ap Lieldienām jūs atradīsiet arī Ostermärkte (Lieldienu tirdziņus), kuros pārdod dekorētas olas un pavasara rokdarbus, kas ir mazāks, saulaināks Ziemassvētku tirdziņa brālēns.
Visiespaidīgākais pavasara notikums ir Valpurģu nakts (Walpurgisnacht) 30. aprīļa naktī. Sakņojoties senā folklorā par raganu pulcēšanos kalnos, šī nakts ir kļuvusi par kostīmu, ugunskuru un ielu ballīšu nakti, un tās epicentrs ir Harca kalni Vācijas centrālajā daļā. Tādas pilsētas kā Tāle, Šīrke un citas Brokenas, reģiona augstākās virsotnes, apkārtnē rīko lielas organizētas svinības ar mūziku, tirgus stendiem un cilvēkiem, kas tērpušies kā raganas un velni, un šie pasākumi piesaista apmeklētājus no visas valsts. Ja vēlaties ceļot pēc patiesi atšķirīga vācu pavasara skatiena, tad šis ir īstais - un Harca kalni ir viegls mērķis nedēļas nogales ceļojumam.
Tā pati nakts ievelkas tieši 1. maijā. 30. aprīļa vakarā notiek Tanz in den Mai (dejas maijā), ko iezīmē ballītes un publiskas dejas, un daudzos reģionos kopienas paceļ Maibaum (maija stabu) - augstu, izrotātu stabu, kas tiek uzstādīts ciemata laukumā vai pie rātsnama ar mūziku, ēdienu un alu. Pats 1. maijs ir valsts svētki ar saviem politiskajiem un tradicionālajiem notikumiem, un mēs atstājam brīvdienas statusu un ar to saistīto arodbiedrību kustības aspektu mūsu ziņā. valsts svētku dienas un paražasNo šejienes sākas arī Frühlingsfest (pavasara festivāla) sezona: daudzās pilsētās notiek lielā gadatirgus un alus telts Volksfest pavasara versija, kas ir tādā pašā formātā kā rudens tautas festivāli, bet ar siltu laiku. Šie lielie tradicionālie gadatirgi ir aplūkoti mūsu nodaļā par tradicionālie tautas svētkiPavasara modeli ir viegli atcerēties: ugunsgrēki un raganas aprīļa beigās, tad maija stabi un gadatirgi, kad vakari beidzot kļūst silti.
Vasara: saulgriežu ugunskuri, brīvdabas aktivitātes un garie gaišie vakari
Vasara pilnībā maina kalendāra raksturu. Pasākumi vairs nav par pulcēšanos ap siltumu; tie ir par palikšanu ārā vēlu, kamēr vēl ir gaisma. Tradicionālā vasaras pilnbriedā iezīmējas Sommersonnenwende (vasaras saulgrieži) ap 21. jūniju, un daudzos lauku un dienvidu rajonos to svin ar Johannisfeuer (Svētā Jāņa ugunskuru) - vasaras saulgriežu ugunskuru, kas tiek iekurts ap 24. jūniju, lai atzīmētu garākās dienas. Tāpat kā Osterfeuer, šie ir kopienas pasākumi ar mūziku, ēdienu un dzērieniem, un tos ir vērts apmeklēt vienkārša prieka pēc siltas nakts pie ugunskura dēļ. Tomēr plašākā vasaras sajūta ir mazāk saistīta ar atsevišķiem datētiem pasākumiem un vairāk ar pašiem garajiem, gaišajiem vakariem - Ziemeļeiropas vasara uztur debesis gaišas līdz pat krietni pēc deviņiem, un vācieši šīs stundas pavada alus dārzos, parkos un pie ezeriem ar patiesu apziņu, ka vēlas maksimāli izmantot sezonu.
Tieši tad brīvdabas sezona rit pilnā sparā. Siltos mēnešus pilsētas un ciemati piepilda ar brīvdabas koncertiem, brīvdabas kinoteātriem (Freiluftkino), brīvdabas teātri un festivālu skatuvēm, un vasara ir Vācijas mūzikas festivālu gada sirds. Lielie kempinga festivāli un pilsētas koncertu sērijas ir iekļautas mūzikas un mākslas festivāli, un brīvdabas kino un teātra kultūra kultūras aktivitātes VācijāLīdztekus biļešu pasākumiem notiek arī bezmaksas pastaigu sezona - Stadtfest un Straßenfest (pilsētas festivāls un ielu festivāls), kad rajons vai visa pilsēta slēdz savas ielas nedēļas nogalei ar skatuvēm, ēdienu stendiem un kaimiņiem saulē. Šie vietējie festivāli ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā justies kā daļai no savas dzīvesvietas, un atrast šos festivālus tepat pie durvīm ir ļoti svarīgi. vietējiem kultūras pasākumiem.
Vasara ir arī Volksfest un Schützenfest sezonas kulminācija. Schützenfest, tradicionāls šāvēju festivāls ar parādi, atrakciju parku un alus teltīm, ir liels notikums lielākajā daļā Vācijas ziemeļu un rietumu daļas, un pilsētas, par kurām nekad neesat dzirdējuši, rīkos vienu no gada lielākajām nedēļas nogalēm. Šīs lielās atrakciju parka svinības gan vasaras, gan rudens formās pieder mūsu... tradicionālie tautas svētki nodaļā, taču sezonālā kalendāra būtība ir tāda, ka vasarā atrakciju parks ienāk pilsētā gandrīz visur. Starp saulgriežu ugunskuriem, brīvdabas skatuvēm, ielu festivāliem un Volksfeste, vācu vasara piedāvā kaut ko apmeklēt gandrīz katrā nedēļas nogalē - grūtākais ir izvēlēties.
Rudens: ražas novākšana, vīna gājieni un laternu gājieni
Rudens ir ražas novākšanas sezona, un tās svinības ir saistītas ar gada ēdienu un vīna ievākšanu. Erntedankfest (pateicības diena ražai) ir tradicionāls pasākums, kas parasti notiek oktobra pirmajā svētdienā. Tie ir drīzāk baznīcas un ciema svētki, nevis valsts svētki, un vietās, kur tie tiek svinēti, atradīsiet baznīcas, kas izrotātas ar graudu, augļu un dārzeņu kūļiem, kam dažreiz seko procesija, ciema gadatirgus vai kopīga maltīte. Tas ir klusāks, lokālāks pasākums nekā lielie gadatirgi, taču, ja dzīvojat mazākā pilsētā vai lauku apvidū, tas ir viens no sirsnīgākajiem veidiem, kā redzēt kopienas sanākšanu kopā. Tajā pašā nedēļā notiek vīna ražas novākšanas sezona, kad vīna reģioni gar Mozeli, Reinu un Frankonijā rīko savus Weinfeste (vīna festivālus), lai atzīmētu jauno ražu ar degustācijām, mūziku un vietējās vīna karalienes kronēšanu. Šie un rudens ēdienu aspekti ir iekļauti… pārtikas festivāli un pasākumi.
Rudens, protams, ir arī Oktoberfest sezona. Neskatoties uz nosaukumu, tā sākas septembra vidū vai beigās Minhenē, un tā ir radījusi neskaitāmas mazākas Oktoberfest stila svinības visā valstī. Tas ir viens no slavenākajiem gada pasākumiem Vācijā, un tam ir sava atsevišķa nodaļa: skatiet Oktoberfests lai uzzinātu, kā tur īsti doties, ko vilkt mugurā un kā darbojas teltis. Sezonas kalendārā to var uztvert kā rudens Volksfest viļņa flagmani, kas ir lielākais no daudzajiem gadatirgu un alus telšu festivāliem, kas piepilda septembri un oktobri.
Iestājoties naktīm, gadalaiks pāriet laternu gaismā. Ap Martinstagu (Svētā Mārtiņa dienu), 11. novembrī, pilsētās un apkaimēs notiek Laternenumzug (laternu gājiens), kurā bērni pēc tumsas iestāšanās pastaigājas pa ielām, nesot līdzi papīra laternas, kuras bieži vien ir izgatavojuši paši, dziedot tradicionālās dziesmas, bieži sekojot jātniekam, kas tērpies Svētā Mārtiņa tērpā zirgā, un noslēdzot gājienu pie ugunskura. Tas ir viens no burvīgākajiem notikumiem vācu gadā, un tas ir cieši saistīts ar Kita un pamatskolu, tāpēc, ja jums ir mazi bērni, šis ir spilgts notikums, ko nedrīkst palaist garām - un pat ja jums tādu nav, ielas, kas pilna ar mirdzošām laternām, skats ir vērts doties ārā. Vēlā rudenī iestājas arī Helovīns, relatīvi jauns notikums Vācijā, kas nedaudz neveikli atrodas blakus šīm vecākajām tradīcijām, bet tagad ir plaši atzīmēts ar ķirbjiem un kostīmu ballītēm, kā arī augošā Kürbis (ķirbju) pasākumu un lauku festivālu sezona, par kuriem mēs runāsim sadaļā pārtikas festivāli un pasākumiRudens beigas iekļaujas klusākās gada svinībās - Allerheiligen (Visu svēto) un Totensonntag ir drīzāk piemiņas dienas, nevis pasākumi, kuros jāpiedalās, un to nozīme un likumīgais statuss pieder pie tradīciju ceļvedis un valsts svētku dienas un paražas attiecīgi. Tad gandrīz nekavējoties Weihnachtsmärkte atveras no jauna, un viss cikls sākas no jauna.
Dzīvojot Vācijas sezonālo svinību gadu
Kad esat izgājuši cauri pilnam ciklam, sezonālie svētki vairs nešķiet kā ārzemju festivālu saraksts un sāk šķist kā jūsu pašu gada forma. Praktiskais triks ir zināt, ko katrs gadalaiks nes sev līdzi, lai jūs to varētu paspēt: Ziemassvētku tirdziņi un Silvestrs ziemā, ugunskuri un maija stabi pavasarī, saulgriežu ugunskuri un viss pārējais brīvā dabā vasarā, ražas novākšanas un laternu gājieni rudenī. Jums nav jābrauc tālu. Gandrīz katram šeit aprakstītajam notikumam ir vietējā versija, un labākais avots, lai atrastu sev tuvāko, ir mūsu nodaļa par... vietējiem kultūras pasākumiem, kurā paskaidrots, kā lasīt pašvaldību sarakstus, paziņojumus apkaimē un vietējo presi. Ja vēlaties ceļot ievērojamu notikumu dēļ - Ziemassvētku tirdziņa citā pilsētā, Valpurģu nakts Harcā, vīna festivāla Mozeles upē -, Vācijas biļete padara sezonālus vienas dienas braucienus reģionālajos vilcienos patiesi lētus, un visa valsts pārvēršas par nedēļas nogales apskates objektu karti.
Daudzi no šiem svētkiem ir veltīti bērniem, kas ģimenēm atvieglo to apmeklēšanu. Laternenumzug, Lieldienu olu meklēšana, Nikolaus apmeklējumi un atrakciju parka braucieni ir paredzēti tieši bērniem, un pievienošanās caur bērna ģimnāziju vai skolu bieži vien ir veids, kā jaunpienācēji pirmo reizi tiek iesaistīti vietējā kalendārā. Mūsu ceļvedis ģimenei draudzīgas aktivitātes ir vairāk par to, kā to maksimāli izmantot. Divi praktiski padomi ir derīgi visu gadu. Pirmkārt, ģērbieties atbilstoši: vācu svinības pārsvarā notiek ārā, un tās notiek neatkarīgi no aukstuma, lietus un sniega, tāpēc siltas drēbes un ūdensnecaurlaidīgi apavi ļauj jums patiešām izbaudīt stāvēšanu tirgū vai ugunskurā stundām ilgi. Otrkārt, paņemiet līdzi skaidru naudu un vēlmi sarunāties ar svešiniekiem, jo šie pasākumi notiek mazos stendos un pie kopīgiem galdiem, un to jēga ir tikpat liela kompānija kā skats.
Labākais nākamais solis ir vienkārši noskaidrot, kas šajā sezonā notiek jūsu dzīvesvietā, un doties uz vienu lietu. Pārbaudiet abu brāļu un māsu ceļvežus, lai jūs būtu informēti - Vācu svētki un vietējās tradīcijas par to, ko nozīmē svinības un kā tajās piedalīties ar cieņu, un valsts svētku dienas un paražas kuras dienas ir oficiāli brīvas un kuras būs slēgtas. Pēc tam izvēlieties tuvāko festivālu un dodieties uz to. Pilna vācu svinību gada piedzīvošana, sezonu pēc sezonas, ir viens no klusajiem priekiem, ko sniedz šeit atrašanās, un vienīgais veids, kā apgūt ritmu, ir sākt iet dūmu, gaismu un pūļa virzienā.
Avoti
Šajā nodaļā sniegtā informācija ir balstīta uz tālāk uzskaitītajiem oficiālajiem avotiem un publikācijām, kas pēdējo reizi pārskatītas 2026. gada jūlijā. Tās ir vispārīgas vadlīnijas orientācijai, nevis individuālas juridiskas, nodokļu vai medicīniskas konsultācijas.
Šis raksts ir tulkots no angļu valodas.
