Turku
Itālijas
Spāņu
portugālis
rumāņu
albāņu
lietuviešu
Latvijas
Bulgārijas
grieķu
ungāru
Franču
Horvātijas
čehu
Mazo sarunu nianses Vācijā var būt intriģējošs kultūras pielāgošanās aspekts emigrantiem. Lai gan vācieši iesaistās sīkumos, viņu pieeja var ievērojami atšķirties no citām kultūrām, piemēram, britu vai spāņu. Vācu perspektīvas izpratne par mazajām sarunām un tās apguve var ievērojami uzlabot jūsu sociālo mijiedarbību dažādos apstākļos.
Novērtējot vācu pieeju Small Talk
Vācijā mazajām sarunām ir atšķirīgs mērķis salīdzinājumā ar citām kultūrām. Kamēr tas pastāv, tas bieži tiek uzskatīts par tiltu uz jēgpilnāku sarunu, nevis par pašmērķi. Vācieši saziņā mēdz dot priekšroku efektivitātei un skaidrībai, kas ietekmē viņu pieeju mazajām sarunām. Tā vietā, lai nodarbotos ar ilgstošu virspusēju pļāpāšanu, vācieši parasti dod priekšroku, lai sākotnējās apmaiņas būtu kodolīgas un mērķtiecīgas, ātri pārejot uz būtiskākām tēmām.
Tas nenozīmē, ka vācieši izturas pret sīkumiem; drīzāk viņi to novērtē, ja tas ir patiess un atbilstošs. Piemēram, vācietis tā vietā, lai komentētu laikapstākļus tukšus, laikapstākļus varētu izmantot kā turpinājumu āra aktivitātēm vai ceļojuma plāniem. Uzsvars tiek likts uz tādas sarunas izveidi, kurai ir virziens un dziļums, pat ja tā sākas ar kaut ko tik vienkāršu kā komentārs par dienu.
Turklāt vācu pieeja mazajām sarunām ir balstīta uz kultūras priekšrocību sirsnībai un tiešumam. Sarunas parasti ir tiešas, un ir maz tolerances pret nevajadzīgiem izrotājumiem vai glaimiem. Šis tiešums var būt atsvaidzinošs tiem, kas novērtē godīgumu, taču tas var prasīt zināmu pielāgošanos tiem, kas nāk no kultūrām, kur nelielas sarunas kalpo kā plašāks sociālās saiknes veids.
Šīs pieejas izpratne palīdz efektīvāk orientēties sociālajā mijiedarbībā Vācijā. Atzīstot, ka nelielas sarunas šeit ir instruments, lai izveidotu saikni, pirms pāriet uz jēgpilnākām diskusijām, emigranti var labāk pielāgot savu komunikācijas stilu, lai tas atbilstu vietējām vēlmēm. Tas ne tikai uzlabo sociālo mijiedarbību, bet arī veicina dziļāku saikni ar vācu kolēģiem, kuri vērtē būtību, nevis paviršību.
Sarunas uzsākšana
Vācijā sarunas uzsākšana parasti sākas ar pieklājīgu un tiešu sveicienu, kas nosaka toni turpmākajam. Vienkāršas, bet patiesas tēmas ir labs veids, kā lauzt ledu. Komentāri par laikapstākļiem, notikumu vai kopīgu pieredzi bieži vien tiek atzinīgi novērtēti. Tomēr atšķirībā no dažām kultūrām, kur par šīm vieglajām tēmām var kavēties nelielas sarunas, vācieši mēdz novērtēt ātru pāreju uz jēgpilnāku diskusiju.
Uzsākot sarunu, ir lietderīgi pāriet no virszemes līmeņa tēmām, tiklīdz ir apmainīties ar sākotnējiem patīkamiem priekiem. Piemēram, ja sākat ar laikapstākļu pieminēšanu, varat ātri pārrunāt, kā sezona ietekmē vietējās aktivitātes, gaidāmos ceļojumu plānus vai kultūras pasākumus. Šī virzība parāda, ka jūs interesē vairāk nekā tikai klusuma piepildīšana; jūs meklējat sarunu, kas būtu saistoša un saturīga.
Profesionālā vai sociālā vidē ziņkārības paušana par personas interesēm, vaļaspriekiem vai viedokļiem par aktuālajiem notikumiem var izraisīt bagātīgāku dialogu. Vācieši novērtē, ja sarunām ir skaidrs mērķis vai virziens, un viņiem bieži patīk iedziļināties tēmās, kas piedāvā intelektuālu stimulu vai praktisku nozīmi. Tāpēc patiesas intereses izrādīšana par personu, ar kuru runājat, uzdodot pārdomātus jautājumus, var efektīvāk veicināt saikni, nekā pieturoties pie vispārīgām sarunām.
Ir svarīgi atcerēties, ka, lai gan vācieši augstu vērtē jēgpilnu sarunu, viņi ievēro arī personīgās robežas. Sākot ar neitrālām, neuzbāzīgām tēmām, palīdz novērtēt otras personas komforta līmeni un atvērtību dziļākai diskusijai. Laika gaitā, iepazīstoties ar vācu sarunvalodas normām, saistošu sarunu uzsākšana un uzturēšana kļūs dabiskāka.
Tēmas, no kurām jāizvairās
Iesaistoties nelielās sarunās ar vāciešiem, ir svarīgi pievērst uzmanību dažām tēmām, kuras var uzskatīt par pārāk personiskām, sensitīvām vai nepiemērotām sākotnējai mijiedarbībai. Vācieši mēdz novērtēt privātumu un tiešumu, tāpēc ir svarīgi sarunās vadīties ar cieņu un apzināšanos.
Izvairīšanās no personiskiem jautājumiem: Atšķirībā no dažām kultūrām, kur bieži tiek uzdoti jautājumi par personas datiem, piemēram, ienākumiem, attiecībām vai ģimenes stāvokli, Vācijā šīs tēmas var uzskatīt par uzmācīgiem, ja tās tiek apspriestas pārāk agri. Jautājumi par algu, romantisko statusu vai politisko pārliecību parasti tiek uzskatīti par privātiem jautājumiem, un no tiem vislabāk izvairīties, kamēr nav nodibinātas ciešākas attiecības.
Izvairieties no strīdīgām tēmām: Politika, reliģija un citi polarizējoši jautājumi bieži tiek uzskatīti par nepiemērotiem ikdienišķām sarunām, jo īpaši ar cilvēkiem, kurus jūs tikko iepazīstat. Šīs tēmas var ātri izraisīt diskomfortu vai konfliktus, jo tās skar dziļi iesakņojušos uzskatus un personīgās vērtības. Ja rodas šādas tēmas, ir saprātīgi tām pieiet piesardzīgi, saglabājot neitrālu un nekonfrontējošu toni.
Esiet piesardzīgs ar komplimentiem: Lai gan kompliments var šķist labs veids, kā veidot attiecības, pārāk personiskus komplimentus, īpaši tos, kas koncentrējas uz izskatu, var nepareizi interpretēt kā nepatiesus vai uzmācīgus. Tā vietā komplimenti, kas saistīti ar kāda darbu, zināšanām vai centieniem, vācu kultūrā parasti tiek novērtēti vairāk.
Profesionālo robežu uzturēšana: Ar darbu saistītos apstākļos ir ieteicams izvairīties no biroja tenku apspriešanas, kolēģu kritizēšanas vai pārāk personiskas informācijas par savu dzīvi. Vācieši parasti saglabā skaidru robežu starp savu profesionālo un personīgo dzīvi, tāpēc darba sarunās vislabāk ir koncentrēties uz profesionāliem jautājumiem.
Neitrāla zemes atrašana: Drošas un neitrālas tēmas, piemēram, ceļojumi, vaļasprieki, kultūras pasākumi un pārtika, parasti tiek labi novērtēti vācu sarunās. Neseno ceļojumu, gaidāmo notikumu vai iecienītāko vietējo vietu apspriešana var nodrošināt ērtu un saistošu veidu, kā sazināties, nepārkāpjot personīgās robežas.
Apzinoties šīs sarunvalodas jutīgās iezīmes un rūpīgi izvēloties tēmas, varat ar lielāku pārliecību orientēties vācu mazajās sarunās un izvairīties no nevēlamām viltus kļūdām. Laika gaitā, veidojot saikni, sarunā var dabiski iekļauties personiskākas un padziļinātas tēmas.
Klausieties vairāk nekā runājat
Vācu kultūrā aktīva klausīšanās ir būtisks saziņas aspekts, īpaši mazajās sarunās. Vācieši augstu vērtē pārdomātu, cieņpilnu apmaiņu, kurā abas puses jūtas uzklausītas un saprastas. Spēcīgu klausīšanās prasmju demonstrēšana ne tikai parāda, ka esat iesaistīts, bet arī palīdz veidot uzticību un attiecības jūsu mijiedarbībā.
Aktīvā klausīšanās: Iesaistoties mazās sarunās, ir svarīgi uzmanīgi klausīties, ko saka otrs. Nepārtrauciet viņus vai nerunājiet par tiem, tā vietā koncentrējieties uz viņu vārdu satura uztveršanu. Pamāšana ar galvu, acu kontakta uzturēšana un īsu mutisku apstiprinājumu izteikšana, piemēram, “Jā” (Jā) vai “Interesanti” (Interesanti), var norādīt, ka esat pilnībā klāt sarunā.
Pārdomātas atbildes: Kad otrs ir beidzis runāt, pirms atbildes sniegšanas veltiet laiku, lai pārdomātu viņu teikto. Vācieši mēdz novērtēt pārdomātas atbildes, kas nozīmīgā veidā veicina sarunu. Tā vietā, lai vienkārši gaidītu savu kārtu runāt, izmantojiet laiku, lai patiesi apsvērtu viņu perspektīvu un izstrādātu atbildi, kas dialogam piešķir dziļumu.
Precizējoši jautājumi: Ja neesat pārliecināts par kaut ko teikto, nevilcinieties uzdot precizējošus jautājumus. Tas ne tikai parāda, ka esat aktīvi iesaistīts, bet arī parāda jūsu interesi izprast otra cilvēka viedokli. Piemēram, jūs varētu teikt: “Könnten Sie das näher erläutern?” (Vai jūs varētu to sīkāk pastāstīt?) vai “Wie meinen Sie das genau?” (Ko tieši jūs ar to domājat?).
Cieņa pret klusumu: Vācu sarunās klusums nav nekas tāds, no kā būtu jābaidās, vai tas nav piepildīts ar nevajadzīgu pļāpāšanu. Pauzes bieži tiek izmantotas, lai apkopotu domas vai pārdomātu teikto. Uztveriet šos klusuma mirkļus kā daļu no dabiskās sarunas plūsmas, nevis jūtieties spiesti tos nekavējoties aizpildīt.
Izvairīšanās no dominēšanas: Ir svarīgi nedominēt sarunā, runājot pārāk daudz vai virzot diskusiju tikai uz savām interesēm. Vācieši novērtē līdzsvarotu apmaiņu, kurā abas puses sniedz vienlīdzīgu ieguldījumu. Ja pamanāt, ka esat runājis ilgāku laiku, apsveriet iespēju atkal pievērst uzmanību otrai personai, pajautājot viņa domas vai pieredzi par konkrēto tēmu.
Piešķirot prioritāti klausīšanai, nevis runāšanai, jūs izrādāt cieņu pret otras personas viedokli un veidojat uz sadarbību vērstu un jēgpilnāku dialogu. Šī pieeja ne tikai saskan ar Vācijas kultūras normām, bet arī veicina dziļākas attiecības, padarot jūsu sarunas bagātākas un patīkamākas abām pusēm.
Humors sarunā
Humoram ir niansēta loma vācu sarunās, un tas var ievērojami atšķirties no tā, pie kā emigranti varētu būt pieraduši citās kultūrās. Vācieši bieži novērtē smalkāku, sausāku humora veidu, ko raksturo asprātība, ironija un dažreiz arī sarkasma pieskāriens. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā kontekstu un cilvēkus, ar kuriem runājat, jo humoru var viegli interpretēt nepareizi, it īpaši, ja tiek ietekmētas kultūras atšķirības.
Smalkums un laiks: Vācu humoram ir tendence būt par zemu, nevis atklātu. Joki bieži tiek pasniegti ar taisnu seju un neparastu sejas izteiksmi, tāpēc tos ir viegli palaist garām, ja nepievēršat īpašu uzmanību. Laiks ir arī ļoti svarīgs — humors parasti tiek ieausts sarunā tieši īstajā brīdī, nevis tiek likts uz galveno uzmanību. Tāpēc pirms humora ieviešanas ir svarīgi novērtēt sarunas toni un plūsmu.
Ironija un sarkasms: Ironija ir izplatīta vācu humora iezīme, taču tā tiek izmantota veidā, kas var atšķirties no citām kultūrām. Piemēram, vācieši var izmantot ironiju, lai norādītu uz absurdām situācijām, taču piegāde joprojām ir nopietna. Līdzīgi bieži tiek izmantots sarkasms, taču tas parasti ir mazāk kodīgs un vairāk novērojams nekā citās kultūrās. Ja izvēlaties izmantot sarkasmu, pārliecinieties, ka tas atbilst vācu stilam — viegls, gudrs un ne pārāk skarbs.
Izvairīšanās no stereotipiem: Lai gan humors var būt lielisks veids, kā lauzt ledu, ir svarīgi izvairīties no jokiem, kas balstās uz kultūras stereotipiem, īpaši, ja tie ir par vāciešiem vai citām tautībām. To, ko vienā kultūrā var uzskatīt par rotaļīgu, citā kultūrā var uzskatīt par aizskarošu vai nepiemērotu. Ja rodas šaubas, drošāk ir pieturēties pie neitrāla, universāla humora.
Mācīšanās no citiem: Viens no labākajiem veidiem, kā saprast un pielāgoties vācu humoram, ir vērot, kā vietējie iedzīvotāji to izmanto sarunās. Pievērsiet uzmanību tam, kā vācieši joko savā starpā, izvēlētās tēmas un reakcijas, ko viņi izraisa. To darot, jūs iegūsit ieskatu par to, kas tiek uzskatīts par smieklīgu un piemērotu dažādos kontekstos.
Lasīšanas istaba: Ne visi vācieši izmanto humoru vienādi, un tas, kas der vienam, var nedarboties ar citu. Profesionālajos apstākļos humors varētu būt atturīgāks, savukārt saviesīgos pasākumos draugu lokā tas varētu būt brīvāks un rotaļīgāks. Pirms humora ieviešanas sarunā vienmēr apsveriet situāciju un iesaistītās personības.
Humora izmantošana saziņas veidošanai: Ja to izmanto pārdomāti, humors var būt lielisks instruments attiecību veidošanai un spriedzes mazināšanai. Labi izdomāts joks vai asprātīga piezīme var padarīt sarunu patīkamāku un palīdzēt pārvarēt kultūras atšķirības. Atcerieties, ka humors Vācijā bieži vien uzlabo sarunu, nevis dominē tajā.
Ķermeņa valodas loma
Vācu sociālajās situācijās ķermeņa valodai ir nozīmīga loma saziņā, bieži vien tā sniedz tikpat daudz, ja ne vairāk, nekā runātie vārdi. Vācieši mēdz novērtēt skaidrus, cieņpilnus un saliktus neverbālos norādījumus, kas papildina viņu tiešo un efektīvo saziņas stilu.
Acu kontakta uzturēšana: Acu kontakts ir būtisks vācu ķermeņa valodas aspekts. Tas tiek uzskatīts par godīguma, pārliecības un uzmanības pazīmi. Iesaistoties sarunā, pastāvīga acu kontakta uzturēšana parāda, ka esat koncentrējies un patiesi interesējas par to, ko saka otra persona. Tomēr esiet piesardzīgs, lai nepārspīlētu, jo skatīšanās var tikt uztverta kā uzmācīga vai konfrontējoša. Galvenais ir atrast līdzsvaru, kas šķiet dabisks un cieņpilns.
Cienot personīgo telpu: Vācieši parasti novērtē savu personīgo telpu un sagaida, ka citi darīs to pašu. Sarunu laikā ir svarīgi ievērot ērtu attālumu — parasti rokas stiepiena attālumā. Pārāk tuvu stāvēšana var tikt uzskatīta par robežu pārkāpšanu, savukārt pārāk tālu stāvēšana var liecināt par neieinteresētību. Šī cieņa pret personisko telpu attiecas arī uz fiziskiem žestiem; izvairieties no pārlieku entuziasma apskāvieniem vai glāstīšanas pa muguru, it īpaši, ja mijiedarbojaties ar kādu, kuru labi nepazīstat.
Izmantojot žestus taupīgi: Runājot par žestiem, vācu kultūrā priekšroka tiek dota smalkumam. Lai gan parasti tiek izmantoti daži roku žesti, piemēram, piekrītoši pamājot ar galvu vai vienkārši paceltu īkšķi, pārāk izteiksmīgas vai pārspīlētas kustības var tikt uztvertas kā nepatiesas vai neprofesionālas. Saglabājiet savus žestus kontrolētus un mērķtiecīgus, lai tie atbilstu kopējam komunikācijas stilam. Piemēram, viegls galvas mājiens var efektīvi nostiprināt vienošanos vai sapratni, nekļūstot valdonīgs.
Stājai ir nozīme: Laba poza Vācijā tiek augstu novērtēta, jo tā rada pārliecības un cieņas sajūtu. Neatkarīgi no tā, vai stāvat vai sēžat, taisnas pozas saglabāšana liecina, ka esat iesaistīts un uztverat sarunu nopietni. Paviršu slīdēšanu vai atliekšanos var interpretēt kā intereses vai necieņas trūkumu, it īpaši formālos vai biznesa apstākļos.
Sejas izteiksmes: Lai gan vācieši novērtē draudzīgu uzvedību, viņi mēdz dot priekšroku neitrālākai izteiksmei sarunās, īpaši ar paziņām vai profesionālajā kontekstā. Smaids ir piemērots, taču pastāvīgu vai pārspīlētu smaidīšanu var uzskatīt par nepatiesu. Tā vietā centieties pēc mierīgas, uzmanīgas izteiksmes, kas atspoguļo jūsu patieso interesi par diskusiju.
Rokasspiedieni: Rokasspiediens ir izplatīts sveiciens Vācijā, un tam ir ievērojams svars. Stingrs, īss rokasspiediens ar tiešu acu kontaktu ir standarts neatkarīgi no tā, vai jūs satiekaties ar kādu pirmo reizi vai sveicaties ar kolēģi. Vājš vai pārāk spēcīgs rokasspiediens var atstāt negatīvu iespaidu, tāpēc ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru. Izvairieties no neformālākiem žestiem, piemēram, sitieniem ar dūrēm vai dūres sitieniem, ja vien neatrodaties mierīgā sabiedrībā, kur tie ir nepārprotami pieņemami.
Izvairīšanās no pārtraukumiem: Ķermeņa valoda ietver arī zināšanas, kad uzmanīgi klausīties, netraucējot. Ik pa laikam pamājot ar galvu, lai parādītu sapratni vai piekrišanu, tiek novērtēta, taču pirms atbildes pagaidiet, līdz sarunā iestāsies dabiskas pauzes. Vācieši augstu vērtē aktīvu klausīšanos, un pārtraukšanu var uzskatīt par rupju vai necieņu.
Runājot par darbu
Vācijā darbs bieži ir izplatīts un pieņemams temats mazajām sarunām, kas atspoguļo valsts spēcīgo profesionālo kultūru un lepnumu par efektivitāti. Tomēr veids, kā jūs pārrunājat darbu, var būtiski mainīt jūsu sarunas uztveri. Vācieši mēdz augstu vērtēt saturu un sirsnību, tāpēc ar darbu saistītām diskusijām ir svarīgi pieiet ar pārdomātu un cieņpilnu attieksmi.
Koncentrējieties uz savstarpējām interesēm: Runājot par darbu, labāk ir virzīt sarunu uz kopīgu pieredzi vai profesionālajām interesēm, nevis padarīt to par platformu pašreklāmai. Pārrunājot nozares tendences, inovācijas vai pat problēmas, ar kurām saskaraties savā jomā, var izveidot jēgpilnu apmaiņu. Šī pieeja ne tikai veicina dziļāku saikni, bet arī saskan ar vācu priekšroku sarunām, kurām ir saturs.
Izvairieties no lielīšanās: Lai gan ir dabiski justies lepnam par saviem sasniegumiem, atklāta lielīšanās ar tiem var izrādīties augstprātīga vai nepatiesa. Vācieši parasti novērtē pazemību un var viņus atbaidīt no tā, ko viņi uztver kā sevis slavināšanu. Tā vietā, ja vēlaties dalīties ar panākumiem, dariet to tā, lai izceltu komandas darbu vai no pieredzes gūtās mācības. Tas ne tikai liecina par profesionalitāti, bet arī respektē sadarbības ētiku, kas bieži sastopama Vācijas darbavietās.
Esiet gatavi tiešumam: Vācieši ir pazīstami ar savu tiešumu, un tas var attiekties arī uz sarunām par darbu. Jūs varat atklāt, ka cilvēki uzdod tiešus jautājumus par jūsu lomu, uzņēmumu vai pat jūsu viedokli par nozares jautājumiem. Tas nav domāts kā uzmācīgs, bet gan atspoguļo patiesu interesi izprast jūsu perspektīvu. Tiks novērtēta atbilde, sniedzot skaidras un godīgas atbildes, un tas var izraisīt padziļinātas un saistošākas diskusijas.
Izvairieties no pārmērīga negatīvisma: Lai gan ir labi apspriest izaicinājumus vai neveiksmes savā darbā, pārāk daudz pieķeršanās negatīvajiem aspektiem var būt negatīva. Vācieši augstu vērtē konstruktīvas diskusijas, tādēļ, ja jūs aktualizējat problēmu, apsveriet iespēju to formulēt kontekstā ar to, kā to var risināt vai ko esat no tās apguvis. Tādējādi saruna ir līdzsvarota un tālredzīga, kas, iespējams, radīs labāku rezonansi profesionālajā kontekstā.
Ievērojiet profesionālās robežas: Vācijā robeža starp profesionālo un personīgo dzīvi bieži vien ir skaidrāk noteikta nekā citās kultūrās. Lai gan ir labi apspriest darbu, uzmanieties, lai neuzbāzieties pārāk personiskā detaļā par savu kolēģu profesionālo dzīvi, ja vien viņi paši nepiedāvā šo informāciju. Šīs robežas saglabāšana liecina par cieņu pret viņu privātumu un profesionalitāti, kas ir ļoti vērtīgas vācu kultūras iezīmes.
Beigās ar pozitīvu piezīmi: Noslēdzot ar darbu saistītu sarunu, ieteicams beigt uz pozitīvas vai uz nākotni vērstas nots. Atzinības izteikšana par paustajām atziņām vai pieminēšana, ka cerat turpināt diskusiju citā reizē, atstāj labu iespaidu. Tas saskan arī ar Vācijas priekšroku komunikācijas efektivitātei un mērķim.
Graciozi pabeidziet sarunas
Sarunas raita un cieņas pārtraukšana ir svarīga sociālās mijiedarbības daļa Vācijā. Vācieši parasti novērtē vienkāršību un efektivitāti, tāpēc nav vajadzīgas ilgstošas vai pārāk sarežģītas atvadas. Tiešs, bet pieklājīgs secinājums tiek novērtēts un atbilst kultūras cerībām.
Esiet vienkārši un patiesi: Noslēdzot sarunu, vienkārša diskusijas atzīšana ir gan efektīva, gan novērtēta. Frāzes, piemēram, “Es war schön, mit Ihnen zu sprechen” (bija patīkami ar jums runāt) vai “Danke für das nette Gespräch” (Paldies par jauko sarunu), ir piemērotas un izsaka pieklājību bez liekām formalitātēm.
Izvairieties no attaisnojumiem: Atšķirībā no dažām kultūrām, kur cilvēki varētu justies vajadzībā norādīt iemeslu sarunas pārtraukšanai, vācieši mēdz novērtēt tiešumu. Jums nav jāizdomā attaisnojums, lai aizietu — vienkārši paziņot, ka jums ir jāvirzās tālāk vai jāapmeklē kaut kas cits, ir pilnīgi pieņemami. Piemēram, “Ich muss leider weiter” (man tagad jāiet) vai “Ich werde jetzt weitergehen” (es tagad turpināšu) ir gan pieklājīgi, gan skaidri.
Izteikt nākotnes nodomus, ja tas ir svarīgi: Ja jums patiesi patika saruna un vēlaties sazināties, ir ierasts paust šo interesi pirms šķiršanās. Vienkāršs “Lassen Sie uns in Kontakt bleiben” (Sazināsimies) vai “Vielleicht sehen wir uns bald wieder” (iespējams, mēs drīz atkal tiksimies) var palīdzēt uzturēt savienojumu, nepārliekot uz priekšu.
Izmantojiet neverbālās norādes: Papildus verbālajām norādēm, neverbālajai komunikācijai ir nozīme sarunas izbeigšanā. Silts smaids, mājiens vai pat stingrs rokasspiediens (ja situācija to prasa) pastiprina pieklājīgu mijiedarbības noslēgumu. Šie žesti atbilst tiešajam, taču pieklājīgajam saziņas stilam, kas tiek novērtēts Vācijā.
Cieniet laiku: Beidzot sarunu, pievērsiet uzmanību kontekstam un laikam. Ja diskusija bija īpaši saistoša vai notika profesionālā vidē, pirms aiziešanas veltiet laiku, lai apkopotu galvenos punktus vai izteiktu pateicību. Tas pastiprina sarunas vērtību un atstāj pozitīvu iespaidu.
Galīgā atvadīšanās: Pēdējiem atvadīšanās vārdiem jābūt kodolīgiem un draudzīgiem. Izplatīti izteicieni, piemēram, “Auf Wiedersehen” (Ardievu), “Tschüss” (Uz redzēšanos) vai “Bis bald” (Uz drīzu tikšanos) ir piemēroti atkarībā no formalitātes līmeņa. Savienojiet tos ar smaidu vai mājienu, lai atstātu patīkamu noti.
Meistarība nāk ar praksi
Apgūt mazo sarunu Vācijā ir prasme, kas pilnveidojas līdz ar pieredzi. Jo vairāk iesaistīsies sarunās ar vāciešiem, jo labāk sapratīsi viņu komunikācijas stila nianses. Ir svarīgi katru mijiedarbību uztvert kā mācību iespēju neatkarīgi no tā, vai tērzējat ar kolēģiem, kaimiņiem vai pat svešiniekiem kādā saviesīgā pasākumā.
Sākt ar mazumiņu: Sāciet ar praktizēšanu zema spiediena vidē, piemēram, neformālās sapulcēs vai draudzīgās tikšanās. Šie iestatījumi ļauj novērot sarunas plūsmu un pielāgoties tai bez formālu cerību spiediena. Pievērsiet uzmanību tam, kā citi iesaistās sīkās sarunās, un nebaidieties atdarināt veiksmīgas stratēģijas.
Mācieties no katras mijiedarbības: Pēc katras sarunas veltiet brīdi, lai pārdomātu, kas izdevās labi un kur jūs varētu uzlabot. Vai jūs veiksmīgi virzījāt sarunu uz jēgpilnām tēmām? Vai bija brīži, kad nezināt, kā reaģēt? Izmantojiet šīs pārdomas, lai pilnveidotu savu pieeju turpmākajā mijiedarbībā.
Pieņemt kļūdas: Nezaudējiet drosmi, ja jūsu pirmie mēģinājumi runāt ir neveikli vai traucēti. Kļūdas ir dabiska mācību procesa sastāvdaļa. Vācieši parasti novērtē patiesu piepūli, tāpēc pat tad, ja jūsu saruna neizdodas perfekti, jūsu vēlme iesaistīties tiks pamanīta un novērtēta.
Paplašiniet savu komforta zonu: Iegūstot pārliecību, izaiciniet sevi sarunāties ar plašāku cilvēku loku. Sāciet sarunas dažādos sociālajos apstākļos, piemēram, darbā, savā apkārtnē vai kopienas pasākumu laikā. Jo daudzveidīgāka būs jūsu mijiedarbība, jo daudzpusīgākas kļūs jūsu sarunu prasmes.
Meklēt atsauksmes: Ja jums ir vācu draugi vai kolēģi, apsveriet iespēju lūgt viņiem atsauksmes par jūsu runāšanas prasmēm. Tie var sniegt vērtīgu ieskatu jomās, kurās esat izcils un kurās jums varētu būt nepieciešami uzlabojumi. Šīs atsauksmes var būt neticami noderīgas, jo jūs precizējat savu spēju orientēties sarunās Vācijā.
Esiet pacietīgs pret sevi: Pielāgošanās jaunam kultūras komunikācijas stilam prasa laiku. Nesteidziniet procesu un negaidiet pilnību vienas nakts laikā. Tā vietā koncentrējieties uz vienmērīgu progresu. Ar katru sarunu jūs atklāsit, ka kļūstat ērtāk un prasmīgāk iesaistīties jēgpilnās sarunās.
Izbaudi ceļojumu: Atcerieties, ka nelielas sarunas nav tikai vārdi — tā ir arī saziņa ar cilvēkiem. Praktizējot jūs ne tikai uzlabosit savas valodu prasmes un kultūras izpratni, bet arī veidosit attiecības, kas padarīs jūsu pieredzi Vācijā bagātāku un pilnvērtīgāku.
